11. pants

Normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības

brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānošanas jomā. Tomēr

pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota.

Pašvaldības rīcības brīvības ārējās robežas nosaka teritorijas

plānošanas principi un vispārējie tiesību principi (sk.

Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).

Teritorijas plānošanas jomu regulē Teritorijas plānošanas

likums un uz tā pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi. Kā

norādīts apstrīdētā detālplānojuma paskaidrojuma raksta ievadā,

apstrīdētais detālplānojums izstrādāts un apstiprināts,

pamatojoties uz Noteikumiem Nr. 1148, lai gan Salacgrīvas novada

dome Satversmes tiesai iesniegtajā atbildes rakstā un savā

viedoklī atsaucas uz spēku zaudējušajiem Ministru kabineta 2004.

gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 883 "Vietējās pašvaldības

teritorijas plānošanas noteikumi".

Teritorijas plānošanas likuma 6. panta piektās daļas otrais

teikums paredz: "Detālplānojums ir vietējās pašvaldības

administratīvās teritorijas daļas plānojums, to izstrādā vietējās

pašvaldības domes lēmumā noteiktai teritorijai un apstiprina pēc

vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā,

ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto

teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu." Savukārt tā paša

panta septītā daļa nosaka: "Izstrādājot zemāka līmeņa

teritorijas plānojumu, ievēro spēkā esošo augstāka līmeņa

teritorijas plānojumu."

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1148 7. punktu detālplānojums ir

"vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas

plānojums, un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai detalizējot

un precizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto)

izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus". Tātad ar

detālplānojumu var detalizēt un precizēt konkrētas zemes vienības

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, nevis ieviest

izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā (sk.

Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr.

2007-12-03 25. punktu).

Satversmes tiesa norāda, ka vietējās pašvaldības teritorijas

plānojums un detālplānojums kā vietējās pašvaldības saistošie

noteikumi ir normatīvie akti ar vienādu juridisko spēku jeb,

citiem vārdiem, detālplānojums kā ārējs normatīvais akts nav

hierarhiski pakārtots teritorijas plānojumam (sk. Satversmes

tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03

9.2. punktu). Tādējādi var runāt par to, ka detālplānojuma

izstrādes laikā netiek ievērots vietējās pašvaldības teritorijas

plānojums vai ka ar detālplānojumu tiek grozīta teritorijas

plānojumā noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana, nevis par

detālplānojuma neatbilstību teritorijas plānojumam kā augstāka

juridiskā spēka tiesību aktam.