11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības
brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānošanas jomā. Tomēr
pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota.
Pašvaldības rīcības brīvības ārējās robežas nosaka teritorijas
plānošanas principi un vispārējie tiesību principi (sk.
Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.
2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).
Teritorijas plānošanas jomu regulē Teritorijas plānošanas
likums un uz tā pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi. Kā
norādīts apstrīdētā detālplānojuma paskaidrojuma raksta ievadā,
apstrīdētais detālplānojums izstrādāts un apstiprināts,
pamatojoties uz Noteikumiem Nr. 1148, lai gan Salacgrīvas novada
dome Satversmes tiesai iesniegtajā atbildes rakstā un savā
viedoklī atsaucas uz spēku zaudējušajiem Ministru kabineta 2004.
gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 883 "Vietējās pašvaldības
teritorijas plānošanas noteikumi".
Teritorijas plānošanas likuma 6. panta piektās daļas otrais
teikums paredz: "Detālplānojums ir vietējās pašvaldības
administratīvās teritorijas daļas plānojums, to izstrādā vietējās
pašvaldības domes lēmumā noteiktai teritorijai un apstiprina pēc
vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā,
ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto
teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu." Savukārt tā paša
panta septītā daļa nosaka: "Izstrādājot zemāka līmeņa
teritorijas plānojumu, ievēro spēkā esošo augstāka līmeņa
teritorijas plānojumu."
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1148 7. punktu detālplānojums ir
"vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas
plānojums, un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai detalizējot
un precizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto)
izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus". Tātad ar
detālplānojumu var detalizēt un precizēt konkrētas zemes vienības
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, nevis ieviest
izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā (sk.
Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr.
2007-12-03 25. punktu).
Satversmes tiesa norāda, ka vietējās pašvaldības teritorijas
plānojums un detālplānojums kā vietējās pašvaldības saistošie
noteikumi ir normatīvie akti ar vienādu juridisko spēku jeb,
citiem vārdiem, detālplānojums kā ārējs normatīvais akts nav
hierarhiski pakārtots teritorijas plānojumam (sk. Satversmes
tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03
9.2. punktu). Tādējādi var runāt par to, ka detālplānojuma
izstrādes laikā netiek ievērots vietējās pašvaldības teritorijas
plānojums vai ka ar detālplānojumu tiek grozīta teritorijas
plānojumā noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana, nevis par
detālplānojuma neatbilstību teritorijas plānojumam kā augstāka
juridiskā spēka tiesību aktam.