13. pants

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka ne vien

teritorijas plānojuma izstrādes procesam, bet arī tā rezultātam -

teritorijas plānojumam - jābūt skaidram un saprotamam.

Teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai teritorijas

plānojumā jābūt noteiktai tā, lai ikviens varētu ilgtermiņā

plānot savu dzīvi, zinot to, kādam iepriekš skaidri definētam un

paredzamam mērķim jebkura vietējās pašvaldības teritorija tiks

izmantota (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 24.4. punktu un 2011. gada

12.maija sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 19.3. punktu).

Satversmes tiesa vērš Salacgrīvas novada domes uzmanību uz to,

ka teritorijas plānojumā iekļautās normas, kas atļauj jebkādu

telekomunikāciju objektu būvniecību visās apbūves teritorijās

neierobežotā augstumā, ir nekonkrētas un pārāk plaši definē

jebkuras vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanu. Tomēr

Pieteikuma iesniedzēji Liepupes pagasta teritorijas plānojumu nav

apstrīdējuši. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka "pretrunā

ar Satversmes tiesas procesa principiem būtu tāda normatīvā akta

atbilstības izvērtēšana, kurš attiecīgajā lietā vispār nav

apstrīdēts" (Satversmes tiesas 2007. gada 19. decembra

sprieduma lietā Nr. 2007-13-03 6. punkts). Turklāt 2010. gada

1. janvārī stājās spēkā grozījumi Satversmes tiesas likumā,

nosakot, ka pieteikumu par lietas ierosināšanu attiecībā uz

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu Satversmes tiesai var

iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo saistošo noteikumu spēkā

stāšanās (19.3 panta otrā daļa). Tātad tiesiskās

stabilitātes princips liedz Satversmes tiesai izvērtēt pirms

vairākiem gadiem spēkā stājušos teritorijas plānošanas dokumentu

(sal. ar Satversmes tiesas 2009. gada 13. februāra lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-23-03 11. - 13.

punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata izvērtēt Liepupes

pagasta teritorijas plānojuma normu atbilstību Satversmei.