20. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad

Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar

kuru attiecīgā norma zaudē spēku.

20.1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2015. gada 14.

augusta, proti, no dienas, kad tika noslēgts apdrošināšanas

līgums.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru

apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc

iespējas novērst pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 25. punktu).

Izskatāmajā lietā apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā no

Pieteikuma iesniedzējas ar tiesas spriedumu tika piedzīta

atlīdzība par zaudējumiem, kas radušies ceļu satiksmes negadījuma

rezultātā. Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz Pieteikuma

iesniedzēju ir vienīgā iespēja aizsargāt viņas pamattiesības. Par

aizskāruma rašanās brīdi ir uzskatāma diena, kad uz apstrīdētās

normas pamata tika uzsākta tiesvedība.

Līdz ar to apstrīdētā norma attiecībā uz Pieteikuma

iesniedzēju atzīstama par spēkā neesošu no pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža.

20.2. Nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma

zaudē spēku, Satversmes tiesa izvērtē arī to, vai pastāv kādi

apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par

spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu ne tikai attiecībā uz

Pieteikuma iesniedzēju (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34.

punktu).

Kaut arī apstrīdētā norma kopš 2017. gada 16. decembra vairs

nav spēkā, tomēr tā tikusi piemērota tiesā laikā, kad bija spēkā,

vai būtu jāpiemēro tiesā jau uzsāktā tiesvedībā, līdz ar to

aizskarot arī citām personām Satversmes 105. pantā noteiktās

pamattiesības. Lai aizsargātu arī šo citu personu pamattiesības,

nepieciešams noteikt, ka apstrīdētā norma attiecībā uz personām,

kurām tā tikusi piemērota tiesā vai tā būtu jāpiemēro tiesā jau

uzsāktā tiesvedībā, zaudē spēku no šo personu pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktu

(redakcijā, kas bija spēkā no 2007. gada 1. novembra līdz 2017.

gada 15. decembrim) par neatbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 105. pantam un attiecībā uz personām, kurām apstrīdētā

norma tikusi piemērota vai būtu jāpiemēro tiesā, par spēkā

neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele