9. pants

1. Šīs konvencijas 8. pantā minētās iestādes ir pilnvarotas

pārbaudīt iemeslus, kas norādīti kā darba attiecību izbeigšanas

pamats, un visus apstākļus, kuri saistīti ar attiecīgo lietu, un

pieņemt lēmumu par to, vai darba attiecību izbeigšana bijusi

pamatota.

2. Lai pierādīšanas pienākums attiecībā uz izbeigšanas

nepamatotību nebūtu tikai darba ņēmējam, ar šīs konvencijas 1.

pantā minētajām īstenošanas metodēm jānodrošina abas minētās

iespējas vai viena no tām:

a) darba devējam ir pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, ka

darba attiecību izbeigšanas iemesls ir pamatots, kā tas noteikts

šīs konvencijas 4. pantā;

b) iestādes, kas minētas šīs konvencijas 8. pantā, ir

pilnvarotas sniegt atzinumu par darba attiecību izbeigšanas

iemeslu, ņemot vērā pierādījumus, kurus sniegušas puses, un

atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta valsts tiesību aktos un

praksē.

3. Gadījumos, kad apgalvo, ka darba attiecības izbeigtas

uzņēmuma, iestādes vai dienesta darba prasību dēļ, šīs

konvencijas 8. pantā minētās iestādes ir pilnvarotas izlemt

jautājumu par to, vai šī darba attiecību izbeigšana patiešām

notikusi minētā iemeslu dēļ, bet šo iestāžu pilnvaru apjomu

attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par to, vai šis iemesls ir

pietiekams, lai attaisnotu darba attiecību izbeigšanu, nosaka,

izmantojot šīs konvencijas 1. pantā minētās īstenošanas

metodes.