4. pants
Šķīrējtiesa

a) Šķīrējtiesas process tiek uzsākts, kad viena puse

(prasītājs) nosūta otrai strīda pusei vai pusēm (atbildētājam)

paziņojumu, kurā norāda nodomu strīdu izskatīt šķīrējtiesā.

Paziņojumā norāda strīda būtību, prasījumu un tā šķīrējtieneša

vārdu, kuru iecēlis prasītājs. Atbildētājs trīsdesmit dienu laikā

no paziņojuma saņemšanas dienas paziņo prasītājam šķīrējtiesnesi,

kuru tas iecēlis. Abas puses trīsdesmit dienu laikā no otra

šķīrējtiesneša iecelšanas izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kas būs

šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

b) Ja šķīrējtiesa netiek izveidota sešdesmit dienu laikā no

paziņojuma nosūtīšanas dienas, tad vēl neievēlēto šķīrējtiesnesi

un vēl neizvēlēto priekšsēdētāju pēc abus pušu kopīga lūguma

ieceļ SISNC ģenerālsekretārs. Ja nav kopīga lūguma vai ja arī

ģenerālsekretārs trīsdesmit dienu laikā pēc lūguma saņemšanas nav

iecēlis šķīrējtiesnesi vai priekšsēdētāju, kāda no pusēm var lūgt

to izdarīt Starptautiskās tiesas priekšsēdētājam.

c) Nevienai pusei nav tiesību mainīt tās iecelto

šķīrējtiesnesi, ja ir sākusies lietas izskatīšana šķīrējtiesā. Ja

kāds šķīrējtiesnesis (ieskaitot šķīrējtiesas priekšsēdētāju)

atkāpjas, nomirst vai kļūst par darbnespējīgu, tad tiek iecelts

viņa pienākumu pārņēmējs, ievērojot viņa priekšgājēja iecelšanas

kārtību, un šim pienākumu pārņēmējam ir tādas pašas tiesības un

pienākumi kā šķīrējtiesnesim, kura vietā viņš tiek iecelts.

d) Šķīrējtiesas pirmā sēde notiek priekšsēdētāja noteiktajā

laikā un vietā. Pēc tam šķīrējtiesa nolemj par tās sēžu vietu un

laiku.

e) Ja vien šajā pielikumā nav noteikts citādi vai ja puses nav

vienojušās citādi, šķīrējtiesa nosaka tās procedūra un šajā

saistībā ievēro šķīrējtiesas noteikumus, kas pieņemti atbilstoši

Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un

citu valsts piederīgajiem.

f) Šķīrējtiesa pati spriež par savu kompetenci, izņemot

gadījumus, ja šķīrējtiesai ir celts iebildums, ka strīda

izšķiršana ir Valdes vai Padomes kompetencē atbilstoši 56. pantam

vai arī tās tiesas vai šķīrējtiesas kompetencē, kas noteikta

līgumā, kas noslēgts atbilstoši šī pielikuma 1. pantam, un

šķīrējtiesa pieņem, ka iebildums ir pamatots, tad iebildumu

šķīrējtiesa pārsūta attiecīgi Valdei vai Padomei, vai

izraudzītajai iestādei, un šķīrējtiesas process tiek apturēts

līdz brīdim, kad tiek lietā tiek pieņemts lēmums, kas ir

šķīrējtiesai saistošs.

g) Šķīrējtiesa, izskatot jebkuru strīdu, uz ko attiecas šī

pielikuma darbības joma, piemēro šīs Konvencijas noteikumus,

jebkuru attiecīgu vienošanos starp strīda pusēm, Aģentūras

nolikumu un noteikumus, spēkā esošos starptautisko tiesību aktus,

attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, kā arī spēkā esošus

ieguldījumu līgumu noteikumus, ja ir noslēgti šādi līgumi.

Neierobežojot šīs Konvencijas noteikumus, šķīrējtiesa var

atrisināt strīdu ex aequo et bono, ja tam piekrīt Aģentūra

un attiecīgā dalībvalsts. Šķīrējtiesa nevar pieņemt spriedumu

non liquet, pamatojoties uz klusēšanu un tiesību aktu

nepilnību.

h) Šķīrējtiesa nodrošina taisnīgu strīda izšķiršanu visām

pusēm. Visus lēmumus šķīrējtiesa pieņem ar balsu vairākumu un

norāda to pamatojumu. Šķīrējtiesa nolēmumu sniedz rakstiski, un

to paraksta vismaz divi šķīrējtiesneši, un nolēmuma kopija tiek

nosūtīta katrai pusei. Nolēmums ir galīgs un pusēm saistošs, un

to nevar pārsūdzēt, atcelt vai pārskatīt.

i) Ja kāds strīds rodas starp pusēm attiecībā uz nolēmuma

nozīmi vai darbības jomu, jebkura puse var sešdesmit dienu laikā

pēc nolēmuma pieņemšanas var prasīt nolēmuma interpretāciju,

iesniedzot rakstisku pieteikumu šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kas

pieņēmis nolēmumu. Ja iespējams, priekšsēdētājs nosūta pieteikumu

tās šķīrējtiesas tiesnešiem, kas pieņēma nolēmumu, un sasauc šīs

šķīrējtiesas sēdi sešdesmit dienu laikā no pieteikuma saņemšanas

dienas. Ja tas nav iespējams, šķīrējtiesu izveido saskaņā ar šī

panta a) līdz d) apakšpunktu Šķīrējtiesa var apturēt nolēmuma

izpildi līdz lēmuma pieņemšanai par lūgto interpretāciju.

j) Katra dalībvalsts atzīst nolēmumu, kas pieņemts atbilstoši

šim pantam, kā saistošu un izpildāmu tās teritorijā tā, it kā tas

būtu šīs dalībvalsts tiesas galīgais spriedums. Nolēmuma izpildi

reglamentē tiesību akti, kas saistīti ar spriedumu izpildi, tajā

valstī, kuras teritorijā šī izpilde ir prasīta, neatkāpjoties no

tiesību aktiem, kas saistīti ar imunitāti pret izpildi.

k) Ja vien puses nevienojas citādi, maksas un atlīdzības, ka

samaksājamas šķīrējtiesnešiem, nosaka, pamatojoties uz likmēm,

kas piemērojamas SISNC šķīrējtiesai. Katra puse sedz savus

izdevumus, kas saistīti ar šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesas

izdevumus puses sedz līdzīgās daļās, ja vien šķīrējtiesa nenolemj

citādi. Jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šķīrējtiesas izdevumu

sadali vai procedūru par šādu izdevumu apmaksu, izlemj

šķīrējtiesa.