32. pants

1. Noilguma termiņš prasībai saistībā ar pārvadājumiem, kas

veikti saskaņā ar šo konvenciju, ir viens gads. Tomēr

ļaunprātīgas rīcības gadījumā vai tādā saistību neizpildes

gadījumā, kuru tiesa, kas izskata lietu, saskaņā ar tās valsts

tiesību aktiem, kurā tā atrodas, uzskata par pielīdzināmu

apzināti ļaunprātīgai rīcībai, prasības noilguma termiņš ir trīs

gadi. Prasības noilguma laiku sāk skaitīt:

a) sākot ar kravas nodošanas dienu, ja ir radušies daļēji

kravas zaudējumi, bojājumi vai ir nokavēts piegādes termiņš;

b) kravas pilnīga zuduma gadījumā - sākot ar trīsdesmito dienu

pēc saskaņotā piegādes termiņa beigām vai - ja šāds termiņš

nav saskaņots - sākot ar sešdesmito dienu pēc dienas, kad

kravu ir pārņēmis pārvadātājs;

c) sākot ar dienu, kad pēc līguma par kravas pārvadājumu

noslēgšanas ir pagājuši trīs mēneši, visos pārējos gadījumos.

Dienu, kurā iestājas prasības noilgums, noilguma termiņā

neieskaita.

2. Rakstisks pieprasījums aptur prasības noilgumu līdz dienai,

kad pārvadātājs ar rakstisku paziņojumu noraida šo pieprasījumu

un nosūta atpakaļ tam pievienotos dokumentus. Pieprasījuma

daļējas atzīšanas gadījumā prasības noilguma laiku atsāk skaitīt

tikai attiecībā uz to pieprasījuma daļu, kas joprojām tiek

apstrīdēta. To, ka pieprasījums ir saņemts un ka uz to sniegta

atbilde, kā arī to, ka dokumenti ir nosūtīti atpakaļ, pierāda tā

puse, kura uz šiem faktiem pamatojas. Prasības noilguma laika

skaitīšana netiek apturēta, saņemot papildu pieprasījumus

attiecībā uz šo pašu jautājumu.

3. Saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, prasības noilguma

termiņa pagarināšanu reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā

atrodas tiesa, kas izskata attiecīgo lietu. Tāpat šie tiesību

akti reglamentē arī no jauna radušās prasījuma tiesības.

4. Prasību, kurai ir beidzies noilguma termiņš, nevar

piemērot, iesniedzot pretprasību vai iebildumu.