9. pants

Satversmes 105. panta pirmajā teikumā paredzētās

tiesības var ierobežot ne vien ar likumu, bet arī ar citu

vispārsaistošu (ārējo) normatīvo aktu. Tādējādi Satversmes 105.

panta trešajā teikumā lietotais vārds "likums" nav

interpretējams vienīgi gramatiski un neaprobežojas tikai ar

Saeimas izdotajiem likumiem to formālajā nozīmē.

Normatīvajam aktam, kas paredz pamattiesību ierobežojumus,

jābūt izdotam, pamatojoties uz likumu, publicētam vai citādā

veidā pieejamam un pietiekami skaidri formulētam, lai adresāts

varētu izprast savas tiesības un pienākumus. Turklāt šim

normatīvajam aktam jāatbilst tiesiskas valsts principiem (sk.

Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.

2002-01-03 secinājumu daļu).

Tiesiskuma princips noteic, ka teritorijas plānojumam ir

jāatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma

lietā Nr. 2010-48-03 9.3. punktu).

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka teritorijas plānojums ir

tiesisks, ja tas, pirmkārt, ir noteiktā kārtībā izstrādāts un

apstiprināts un, otrkārt, atbilst normatīvajiem aktiem (sk.

Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

2003-16-05 secinājumu daļas 4. punktu). Ja teritorijas

plānošanas procesā pieļauti būtiski pārkāpumi, tad teritorijas

plānojums vai tā daļa nav pieņemta pienācīgā kārtībā.