11. pants

Samērīguma

princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas

tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars

starp personas un valsts vai sabiedrības interesēm. Lai

izvērtētu, vai likumdevēja pieņemtā tiesību norma atbilst

samērīguma principam, jānoskaidro:

pirmkārt, vai likumdevēja lietotie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai;

otrkārt, vai šāda rīcība ir

nepieciešama, t.i., vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda

tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem;

treškārt, vai likumdevēja darbība

ir samērīga jeb atbilstoša, t.i., vai labums, ko iegūs

sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām

interesēm nodarīto zaudējumu.

Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek

atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad tā

neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma

lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3. punktu).

11.1. Lai izvērtētu,

vai apstrīdētā norma sasniedz leģitīmo mērķi, jānoskaidro, vai

likumdevēja izraudzītie līdzekļi, proti, streika likumības

izvērtēšana tiesā, ir piemēroti šā mērķa sasniegšanai.

Arī Eiropas Sociālo tiesību

komiteja ir vērtējusi, vai tiesas iejaukšanās strādājošo tiesībās

streikot nepadara šīs tiesības neefektīvas (sk.: Digest of the

Case Law of the European Committee of Social Rights, p.70-72,

http://www.coe.int/t/e/human_rights/esc/7_Resources/Digest_en.pdf).

Tā, piemēram, izvērtējot

Nīderlandes ziņojumu par Eiropas Sociālās hartas izpildi, Eiropas

Sociālo tiesību komiteja nevis norādīja, ka tiesa nedrīkst lemt

par streika likumību, bet gan uzsvēra, ka Eiropas Sociālās hartas

6. panta ceturtajai daļai neatbilst tas, ka tiesnesis vērtē,

vai streiks nav pāragrs, vai tas patiešām ir galējais līdzeklis

(sk.: European Social Charter. European Committee of

Social Rights. Conclusions XVII-1. Vol. 2, p.319, http://www.coe.int/t/e/human_rights/esc/3_reporting_procedure/2_recent_conclusions/2_by_year/Conclusions_XVII-1_Vol2.pdf).

Tātad tiesa var lemt par streika likumību un tas pats par sevi

nav nepieļaujams streikošanas tiesību ierobežojums.

Starptautiskā darba organizācija

uzsver, ka jautājums par streika atzīšanu par nelikumīgu tieši

būtu jāizlemj neatkarīgai un neieinteresētai institūcijai

[sk.: Freedom of Association. Digest of decisions and

principles of the Freedom of Association Committee of the

Governing Body of the ILO. Fifth (revised) edition,

p.128, http://www.ilo.org/ilolex/english/23e2006.pdf].

Tādējādi tiesai

ir tiesības lemt par streika likumību un šis apstāklis pats par

sevi nav nepieļaujams streika ierobežojums. Valsts izraudzītais

līdzeklis (apstrīdētajā normā iekļautais ierobežojums) ir vērsts

uz leģitīma mērķa sasniegšanu.

11.2. Saskaņā ar

Streiku likuma 14. panta pirmo daļu streika pieteikums

iesniedzams septiņas dienas pirms streika uzsākšanas, bet darba

devējs pieteikumu tiesā var iesniegt četru dienu laikā no streika

pieteikuma iesniegšanas. Civilprocesa likuma 392. pants

paredz, ka tiesa šīs lietas izskata 10 dienu laikā no darba

devēja pieteikuma saņemšanas brīža. Pieteikumu izskata tiesas

sēdē, par kuru iepriekš paziņo darba devējam, Valsts darba

inspekcijai un streika komitejai. Savukārt šā panta otrā daļa

noteic, ka pieteikuma iesniedzēja piedalīšanās tiesas sēdē ir

obligāta, bet viņa neierašanās gadījumā tiesai ir pamats lietu

izbeigt. Civilprocesa likuma 394. panta otrā daļa noteic, ka

tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav

pārsūdzams.

Tātad tas nozīmē, ka apstrīdētās

normas piemērošanas rezultātā streika uzsākšana var tikt

aizkavēta ne vairāk kā par septiņām dienām, ja streika pieteikums

tiek atzīts par likumīgu.

Līdz ar to jāizvērtē, vai septiņu

dienu termiņš streika atlikšanai ir samērīgs līdzeklis līdzsvara

nodrošināšanai starp strādājošo tiesībām streikot un citu cilvēku

tiesībām un likumiskajām interesēm.

Eiropas Sociālo tiesību komiteja

ir atzinusi, ka tiesības streikot tiek ierobežotas nesamērīgi, ja

streiku var uzsākt, kad samierināšanas procedūra ir ilgusi jau 30

dienas un nav izdevies panākt vienošanos [European Social

Charter. European Committee of Social Rights. Conclusions XVIII-1

(Czech Republic), p.16,http://www.coe.int/t/e/human_rights/esc/3_reporting_procedure

/2_recent_conclusions/1_by_state/Czech_Rep_XVIII-1.pdf].

Vienlaikus Eiropas

Sociālo tiesību komiteja par atbilstošu Eiropas Sociālās hartas

6.panta ceturtajai daļai ir atzinusi nosacījumu, ka par streika

uzsākšanu ir jāpaziņo 14 dienas iepriekš [European Social

Charter (Revised). European Committee of

Social Rights. Conclusions 2006 (Estonia), p.14,http://www.coe.int/t/e/human_rights/esc/3_reporting_procedure

/2_recent_conclusions/1_by_state/Estonia_2006.pdf].

Tādējādi

streika atlikšanu uz saprātīgu laiku sakarā ar tādas lietas

izskatīšanu tiesā, kas noslēdzas ar galīgu un nepārsūdzamu

spriedumu, nevar uzskatīt par Satversmes 108. panta pirmā

teikuma pārkāpumu.

11.3. Bez tam

jānoskaidro, vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem,

indivīda tiesības un likumīgās intereses mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem.

Saudzējošāks līdzeklis ir nevis

jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt

leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē. Turklāt, noskaidrojot

saudzējošāka risinājuma iespējamību, tiesa nevar darboties

likumdevēja un valsts pārvaldes vietā (sk. Satversmes tiesas

2005.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.2004-18-0106

19.punktu).

Pieteikuma iesniedzējs apšauba

apstrīdētajā normā iekļautā līdzekļa efektivitāti, jo tas darba

devējam dodot pārāk plašas iespējas nesamērīgi novilcināt streiku

uzsākšanu. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka saudzējošāks

līdzeklis būtu, piemēram, Streiku likumā noteikt trīs dienu

termiņu lietas izskatīšanai vai arī paredzēt iespēju lemt par

streika apturēšanu tikai pēc darba devēja motivēta lūguma.

No Saeimas komisiju un sēžu

materiāliem redzams, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā tika

debatēts arī par citām iespējamām šīs normas redakcijām (sk.

lietas materiālus no 44. līdz 103. lpp.). Tomēr

Satversmes tiesa uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs ne Saeimas

sēdēs, ne pieteikumā nav norādījis nevienu saudzējošāku līdzekli,

kas ļautu leģitīmo mērķi sasniegt tikpat efektīvi.

Pirmkārt, pieteikuma iesniedzējs

norāda, ka likumdevējs noraidījis tā priekšlikumus, par iemeslu

minot to, ka lietas izskatīšanas termiņi jānostiprina

procesuālajos likumos. Tātad likumdevējs esot atzinis, ka lietai

par pieteikumu par streika pieteikuma atzīšanu par pretlikumīgu

ir jānoteic īpašs izskatīšanas termiņš. Taču pieteikuma

iesniedzēja un likumdevēja viedokļi atšķīrušies par šo termiņu un

tā noteikšanas veidu.

Likumdevējs Streiku likumā nav

noteicis procesuālo kārtību, kādā tiesa lemj par darba devēja

pieteikumu par streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu. Šo

kārtību detalizēti regulē Civilprocesa likums, kura

251. panta 13.punkts paredz, ka lietas par streika

pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu tiesa izskata sevišķā

tiesāšanas kārtībā. Savukārt šā likuma 48.nodaļa nosaka

tiesvedības kartību un termiņus šādās lietās. Līdz ar to

apstrīdētā norma ir vērtējama kopsakarā ar citiem normatīvajiem

aktiem, kas paredz iztiesāšanas kārtību lietā par darba devēja

pieteikumu par streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu. Tāpēc

nav izšķirošas nozīmes tam apstāklim, ka tiesāšanās kārtība un

lietas izskatīšanas termiņš noteikts citā likumā, proti,

Civilprocesa likumā.

Otrkārt, pieteikuma iesniedzējs

piedāvā alternatīvu risinājumu, proti, likumā paredzēt, ka

darbinieku tiesības rīkot streiku tiek apturētas nevis ar darba

devēja pieteikuma iesniegšanu tiesā, bet gan tajā gadījumā, ja

tiesa apmierinājusi darba devēja lūgumu par streika apturēšanu.

Līdzīgs risinājums esot noteikts Administratīvā procesa likuma

185. pantā par rīcību administratīvā akta pārsūdzēšanas

gadījumā.

Var piekrist Saeimas atbildes

rakstā minētajam, ka administratīvā akta apturēšanas institūtam

ir pavisam cita jēga - nodrošināt personas pagaidu aizsardzību

pret iestādes nelabvēlīgu lēmumu uz lietas izskatīšanas laiku,

piemēram, apturēt par nesamaksāto nodokli uzliktās soda naudas

apmaksas izpildi. Savukārt streika gadījumā, ja pastāv

domstarpības par tā likumību, streika rīkošanai ir nepieciešams

galīgs tiesisks noregulējums, nevis tiesas pagaidu aizsardzība -

lēmums par streika apturēšanu. Bez tam streiks ir viens no

kolektīvā darba strīda risināšanas veidiem, kas regulēts ar

civiltiesiskiem līdzekļiem, un tā regulējuma izvērtēšanā

nevajadzētu izmantot administratīvajā procesā ietilpstošos

institūtus. Streiku likumā nebūtu pamatoti iekļaut līdzīgu normu

kā, piemēram, likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"

17. pantā, kas noteic administratīvā akta pārsūdzēšanas

kārtību, saskaņā ar kuru atbildētāja - amatpersonas -

pierādīšanas iespējas ir ierobežotas ar administratīvajā aktā

minēto.

Satversmes tiesa uzskata, ka

tiesību normas šobrīd risina pieteikuma iesniedzēja norādītos

jautājumus un nosaka gan saīsinātu pieteikuma izskatīšanas

termiņu, gan arī to, ka spriedums nav pārsūdzams (ir izpildāms

nekavējoties).

Turklāt apstrīdētā norma ir

pietiekami elastīga. Tā ļauj ar streika pieteikuma tiesiskuma

iepriekšējas (pirms streika uzsākšanas) pārbaudes mehānismu

savlaicīgi novērst iespējamu kaitējumu, kas varētu rasties no

prettiesiskas darbības, ja tiesa atzītu streiku par nelikumīgu.

Līdz ar to apstrīdētā norma ļauj aizsargāt citu cilvēku tiesības

un sabiedrības labklājību.

Apstrīdētā norma atbilst

samērīguma principam, jo,

pirmkārt, streiks atliekams tikai

tad, ja darba devējs iesniedzis tiesā pieteikumu par streika

pieteikuma atzīšanu par pretlikumīgu,

otrkārt, streiks tiek atlikts

tikai līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim,

treškārt, lietu tiesa izskata

saīsinātā procesā un saprātīgā termiņā.

Tādējādi

apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ir samērīgs.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Streiku likuma

24. panta trešo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 108. pantam.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris