2. pants

Pieteikuma

iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)108. pantam.

Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētā

norma ierobežo Satversmes 108. pantā noteiktās strādājošo

tiesības uz streiku, padarot šo tiesību īstenošanu atkarīgu no

darba devēja rīcības. Ierobežojums izpaužoties tādējādi, ka

gadījumos, kad līdz streika pieteikumā norādītajam streika

uzsākšanas datumam tiesā iesniegts pieteikums par šā streika

pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, streiku nedrīkstot uzsākt

līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Pieteikuma iesniedzējs piekrīt, ka

atsevišķos gadījumos saskaņā ar Satversmes 116. pantu valstij ir

tiesības ierobežot Satversmē garantētās pamattiesības, tostarp

arī tiesības uz streiku. Šīs tiesības var ierobežot tikai

Satversmē noteiktajos gadījumos: pirmkārt, ja ierobežojums

noteikts ar likumu, otrkārt, ja ierobežojums atbilst leģitīmam

mērķim, kuru valsts vēlas sasniegt, nosakot šo ierobežojumu, un,

treškārt, ja ir ievērots samērīguma princips.

Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka

apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam, jo pastāvot

citi, saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Piemēram, streika pieteikuma likumības izvērtēšanas procedūras

vienkāršošana, paredzot šādas kategorijas lietas izskatīt triju

dienu laikā vai arī ļaujot tiesai pēc darba devēja motivēta

lūguma pārtraukt nelikumīgi uzsāktu streiku. Tādā veidā varot

novērst darba devēja iespējas ar nepamatota pieteikuma

iesniegšanu bloķēt streika rīkošanu.

Apstrīdētā norma dodot darba

devējam pārāk plašas iespējas novilcināt streika uzsākšanu.

Tādējādi darbinieku tiesībām noteiktais ierobežojums neesot

samērīgs ar labumu, ko sabiedrība kopumā gūstot no šā

ierobežojuma.

Pēc iepazīšanās ar lietas

materiāliem pieteikuma iesniedzējs uzsvēra, ka Civilprocesa

likuma 48. nodaļa, kas reglamentē pieteikuma par streika

likumību izskatīšanas kārtību, pati par sevi negarantē lietas

izskatīšanu 10 dienu laikā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

lietas izskatīšanu var novilcināt un līdz ar to strādājošo

tiesības streikot ir nesamērīgi ierobežotas.