4. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas Ekonomikas

ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 1. un 105. pantam.

Ekonomikas ministrija pēc būtības pievienojas Saeimas

norādītajiem apsvērumiem par apstrīdēto normu leģitīmo mērķi. SEN

esot ieviests uz laiku līdz 2017. gada beigām, paredzot tā

samazināšanu vai izbeigšanu gadījumā, ja faktiski tiek panākts

OIK ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Pēc 2017.

gada komersanti, kuriem atbalsta termiņš būs beidzies,

izstāšoties no obligātā iepirkuma mehānisma, tādējādi samazinot

ietekmi uz OIK.

Mūsdienu sabiedrībā jebkuram nodoklim vajagot būt samērīgam,

lai nodokļu maksātājs to varētu godīgi nomaksāt un nevēlētos

izvairīties no tā maksāšanas pienākuma. Minētie apstākļi esot

izvērtēti likumprojekta izstrādes procesā. SEN pamata likme esot

noteikta 15% apjomā un samazinātā likme - 10% un 5% apjomā

noteiktam subjektu lokam, lai nodrošinātu to, ka nodokļa slogs

nav nesamērīgs. Proti, SEN likme tiekot noteikta, ņemot vērā

stacijā izmantotā energoresursa veidu.

Ekonomikas ministrija norāda, ka tiesiskās paļāvības princips

neizslēdzot valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu,

bet prasot, lai valsts ievēro saprātīgu līdzsvaru starp personas

paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums

tiek mainīts. Tiesiskās paļāvības princips nosakot arī to, ka

indivīda reiz iegūtās tiesības nevar pastāvēt neierobežoti ilgi.

Proti, šis princips nedodot pamatu ticēt, ka reiz noteiktā

tiesiskā situācija nekad nemainīsies. Tiesiskās paļāvības

princips indivīdam nodrošinot tiesisko aizsardzību tikai

likumdevēja noteiktajā pārejas periodā. Tas negarantējot

indivīdam pastāvīgu status quo, t.i., nedodot tiesības uz

pastāvīgu izņēmuma stāvokli jaunā tiesiskā regulējuma ietvaros.

Nodokļu piemērošanas jomā tiesiskās paļāvības tests esot

piemērojams vēl šaurāk, jo valstij piemītot plašāka rīcības

brīvība nekā citu īpašuma tiesību ierobežošanā. Tādēļ neviens

komersants nevarot paļauties uz to, ka valsts nodokļu sistēma

nekad netiks mainīta tādā veidā, kas varētu negatīvi ietekmēt tā

komercdarbību.

Ekonomikas ministrija esot secinājusi, ka līdzšinējie atbalsta

mehānismi nav bijuši pietiekami efektīvi un OIK ietekme uz

elektroenerģijas kopējo cenu periodā līdz 2020. gadam var

nopietni ietekmēt arī visu elektroenerģijas lietotāju

maksātspēju. SEN esot juridiski korekts risinājums, kas

nodrošinot valsts budžetā līdzekļus, kuri nepieciešami, lai

varētu pietiekami ātrā un efektīvā veidā jau no 2014. gada

apturēt OIK pieaugumu, novēršot elektroenerģijas kopējās cenas

pieaugumu, kas negatīvi ietekmētu visu Latvijas tautsaimniecības

attīstību un iedzīvotāju maksātspēju.

Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības negarantējot noteiktu

valsts atbalsta apmēru. SEN tāpat kā jebkurš jauns nodoklis

noteiktā komercdarbības jomā skarot personas tiesības uz īpašumu.

Proti, jauna nodokļa ieviešana vai jau noteikto nodokļu

paaugstināšana ietekmējot komersantu ieņēmumu prognozes un

netieši varot ietekmēt arī komersantu konkurētspēju. Tomēr

valstij, rūpējoties par sociālo taisnīgumu un ekonomisko

labklājību, esot plaša rīcības brīvība un tā varot ierobežot

tiesības uz īpašumu. Turklāt valsts rīcības un lēmumu pieņemšanas

brīvība esot lielāka tieši nākotnē sagaidāma personas īpašuma

pieauguma ierobežošanā. Sabiedrības vajadzība pēc sabalansēta

budžeta un vienmērīgi sadalīta nodokļu sloga esot leģitīms

personas īpašuma tiesību ierobežošanas mērķis.

Tiesas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jurijs

Spiridonovs norādīja, ka SEN ir viens no sistēmiskajiem

konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanas

pasākumiem. Tautsaimniecības attīstība neesot iespējama bez

efektīvas un sabalansētas enerģētikas politikas un citastarp arī

pieņemamas elektroenerģijas cenas. Savukārt viens no faktoriem,

kas ietekmē elektroenerģijas cenu, esot OIK. Ieviešot SEN, esot

risināts arī jautājums par maznodrošinātajām ģimenēm nepieciešamo

atbalstu. Tādējādi SEN esot vērsts uz sabiedrības labklājības

aizsardzību.

Apstāklis, ka valsts sniedz noteiktu atbalstu komersantiem,

nenozīmējot, ka valstij nav tiesību mainīt šā atbalsta apjomu.

Nākotnē šā atbalsta apjoms būšot atkarīgs no Eiropas Komisijas

lēmuma. SEN likuma izstrādes laikā esot vērtēti dažādi

alternatīvie risinājumi, tostarp iespēja samazināt atbalsta

apjomu. Tomēr tad, ja atbalsts tiktu samazināts, to vairs nebūtu

iespējams palielināt. Līdz ar to šāda situācija ilgtermiņā varētu

atstāt negatīvu ietekmi uz pašu elektroenerģijas ražotāju

darbību, bet tas, neesot bijis SEN mērķis. Savukārt SEN

attiecināšana uz citu objektu, piemēram, peļņu, padarītu šo

nodokli grūti administrējamu.