2. pants

Saskaņā ar Ministru kabineta

1995. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 154 "Administratīvo aktu

procesa noteikumi" 9. punktu iekšējs normatīvais akts ir saistošs

tikai tam publisko tiesību subjektam, kas to izdevis, kā arī tā

institūcijām, struktūrvienībām un to darbiniekiem. Tātad Pagaidu

noteikumu adresāts var būt vienīgi Tieslietu ministrijas

pārraudzībā esošās Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tās pakļautībā

esošo iestāžu personāls. Tomēr ar Pagaidu noteikumiem netieši

tiek regulētas arī attiecības starp valsti un

apcietinātajiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 15. panta piektās daļas otro teikumu valsts

institūcija savu konkrēto rīcību uz ārpusi (šajā gadījumā -

attiecībā uz apcietinātajiem) var pamatot, vienīgi atsaucoties uz

Satversmi, likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, tas ir, uz

ārēju normatīvo aktu, nevis instrukciju - iekšēju normatīvo aktu.

1993. gada 14. jūlijā, apspriežot likumprojektu "Par 1925. gada

1. aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" atjaunošanu",

piektās Saeimas deputāts Egils Levits norādīja: "Ļoti svarīgi ir

arī tas, ka ierēdnis savu rīcību nedrīkst pamatot ar instrukciju,

jo šai instrukcijai nav likumdevēja akcepta. Tas nozīmē, ka

instrukcija ir tikai iekšējās kārtības noteikums pašai iestādei.

Ja iestāde stājas kontaktā ar pilsoni, tad attiecībās starp

iestādi un pilsoni darbojas vienīgi Satversme, likums vai

Ministru kabineta noteikumi."

Šāda pieeja paredzēta arī

Administratīvā procesa likuma (stāsies spēkā 2003. gada 1.

jūlijā) 11. pantā kā likuma atrunas princips. Saskaņā ar to

iestāde var personai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai

faktisko rīcību veikt uz Satversmes, likuma, kā arī uz

starptautisko tiesību normu pamata.

Šis princips ir ietverts Ministru

kabineta 1996. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 160 "Ministru

kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi". To 8. punktā

paredzēts, ka adresātu apgrūtinošu Ministru kabineta rīkojumu,

kura saturā ir kāds aizliegums vai ierobežojums, var izdot tikai

saskaņā ar Satversmi, likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.

Savukārt 9. punktā noteikts, ka adresātam labvēlīgu Ministru

kabineta rīkojumu var izdot arī par tādiem jautājumiem, kas nav

noregulēti ar tiesību normu, taču tas nedrīkst būt pretrunā ar

Satversmi, likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem.

Valsts un apcietināto attiecību

regulēšana ar iekšēju normatīvo aktu ir pieļaujama vienīgi tad,

ja šā regulējuma sekas apcietinātajiem nav nelabvēlīgas.