Par Tieslietu ministrijas ar 2001. gada 9. maija rīkojumu Nr. 1-1/187 apstiprināto "Pagaidu noteikumu par aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo un notiesāto personu turēšanas kārtību izmeklēšanas cietumos" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 95. un 111. pantam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

No Tieslietu ministrijas

sniegtās informācijas par pārtikas sūtījumu un pienesumu apjomu

pirms to aizlieguma izriet, ka ieslodzītajiem ir būtiski saņemt

pārtiku papildus tai pārtikai, ar kuru viņi tiek nodrošināti.

Gandrīz puse apcietināto nevar cietuma veikalā iegādāties papildu

pārtikas produktus, jo viņu radiniekiem nav iespējas sūtīt

apcietinātajiem naudas līdzekļus. Pirms pārtikas produktu

sūtījumu un pienesumu aizlieguma noteikšanas radinieki varēja

piegādāt apcietinātajiem pašu saimniecībā izaudzētus vai lētāk

iegādātus pārtikas produktus.

Tieslietu ministrijas sniegtā

informācija par pārtikas sūtījumu un pienesumu saistību ar

infekcijas slimību uzliesmojumiem un narkotisko un psihotropo

vielu izplatību cietumos nav pietiekama, lai izvērtētu pārtikas

sūtījumu un pienesumu aizlieguma nozīmi šo problēmu

risināšanā.

Satversmes tiesa uzskata, ka

Tieslietu ministrijas atsaukšanās uz attīstīto valstu praksi nav

pamatota, jo šīs valstis spēj nodrošināt apcietinātajiem tādus

apstākļus, kuros papildu pārtika nav nepieciešama.

Apcietinātajiem, kuru radiniekiem

nav iespēju sūtīt viņiem naudas līdzekļus, pārtikas sūtījumu un

pienesumu aizlieguma radītās sekas ir nelabvēlīgas.