15. pants

Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar likumu, jāpārbauda:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas (sk. Satversmes tiesas 2015.

gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 14. punktu un 2015.

gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14.

punktu).

Lietā nav strīda par to, ka apstrīdētajā normā ietvertais

ierobežojums ir noteikts ar likumu.

Apstrīdētās normas redakcija iekļauta Saeimas Juridiskās

komisijas iesniegtajā likumprojektā "Grozījumi Tiesnešu

disciplinārās atbildības likumā" (likumprojekts Nr.

1695/Lp9), apspriesta trijos lasījumos, un priekšlikumi

par to likumprojekta izskatīšanas laikā nav saņemti (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 92., 97., 184., 185. lp.).

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar Saeimas 2010. gada 10. jūnijā pieņemto likumu

"Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā",

kas 2010. gada 30. jūnijā izsludināts oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" (Nr. 102). Tātad apstrīdētā norma

ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī

noteiktajā kārtībā.

Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums, kas liedz Tiesnešu

disciplinārās atbildības likumā nenorādītām personām iegūt lēmumu

par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas

materiālus līdz brīdim, kad stājas spēkā Disciplinārkolēģijas

lēmums attiecīgajā disciplinārlietā, ir formulēts pietiekami

skaidri. Arī lietas dalībnieki nav pauduši pretēju viedokli.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.