9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Administratīvo

tiesnešu biedrība - uzskata, ka ar apstrīdēto normu nevar

sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi.

Apstrīdētajā normā ietvertais regulējums nozīmējot, ka

sabiedrībai nav pieejama informācija par tiesnesi un viņa rīcību,

kura dienesta uzraudzības ietvaros radījusi šaubas par tās

atbilstību likumam. Tiesības iegūt informāciju esot neatņemama

demokrātiskas valsts pazīme. Šīs tiesības citastarp aptverot arī

tiesības būt informētam par tiesu varas darbību. Ziņas par

ierosinātu disciplinārlietu esot signāls par kļūdu tiesu sistēmā.

Savukārt ierobežojums, kas liedz uzzināt tā tiesneša vārdu, kurš,

iespējams, izdarījis disciplinārpārkāpumu, raisot neuzticēšanos

tiesu varai.

Lietā neesot strīda par to, ka apstrīdētajā normā ietvertajam

ierobežojumam iegūt informāciju par tiesnesi ir leģitīms mērķis.

Taču esot jāņem vērā, ka tiesnesis, pildot amata pienākumus, ne

tikai izšķir konkrēto strīdu, bet arī ietekmē sabiedriskos

procesus kopumā. Tiesneša kļūda varot radīt neatgriezeniskas vai

grūti labojamas tiesiskas sekas. Tādēļ tiesnesim, lai nodrošinātu

uzticēšanos tiesu varai, esot jāpacieš lielāki ierobežojumi nekā

vidusmēra indivīdam.

Lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, disciplinārlietu

izskatīšana nodota tiesnešu pašpārvaldei, taču tā neesot tikai

tiesnešu pašpārvaldes iekšējā lieta. Atklātība esot nepieciešama,

lai mazinātu sabiedrības šaubas par tiesnešu godprātību un

objektivitāti. Pašreizējais ierobežojums panākot pretēju efektu

un nesasniedzot savu mērķi, kā arī radot risku, ka informācija

var tikt izpausta neobjektīvā veidā.

Secinājumu

daļa