14. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu un tādā likumdošanas procesā, kas

atbilst labas likumdošanas principam.

Saeima 2016. gada 11. februārī pieņēma Tiesu ekspertu likumu,

kura 6. panta trešās daļas 5. punkts noteica aizliegumu būt par

tiesu eksperta kandidātu personai, kura saukta pie

kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess izbeigts uz

nereabilitējoša pamata. Likums izsludināts 2016. gada 1. martā

oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 42 un

stājās spēkā 2016. gada 15. martā.

Grozījumus, ar kuriem Tiesu ekspertu likuma 6. panta trešās

daļas 5. punkts pēc vārda "kriminālprocess" papildināts

ar vārdiem "par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu",

Saeima pieņēmusi 2024. gada 29. februārī, tie izsludināti 2024.

gada 1. martā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis"

Nr. 44A un stājās spēkā 2024. gada 2. martā.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas nav izteikuši

iebildumus par apstrīdētā regulējuma pieņemšanas un

izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas

par to, ka tas ir pieņemts un izsludināts Satversmē un Saeimas

kārtības rullī noteiktajā kārtībā, ir pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulēts, lai

persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu

saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas.

Savukārt jautājums par to, vai likumdevējs likumprojekta

izstrādes procesā atbilstoši labas likumdošanas principam ir

vērtējis to apstākli, ka ierobežojums ir noteikts uz mūžu, pēc

būtības ir saistīts ar jautājumu par to, vai likumdevējs,

pieņemot apstrīdēto regulējumu, ir ievērojis samērīguma principu.

Tādējādi attiecīgos apsvērumus Satversmes tiesa pārbaudīs,

vērtējot apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma samērīgumu.

Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu.