15. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad.

Saeima norāda, ka tiesu eksperti ir personas, kuras palīdz

tiesai nonākt pie taisnīga un pareiza lietas iznākuma, un tiesu

ekspertiem ir būtiska loma tiesiskuma nodrošināšanā. Tādēļ esot

svarīgi, lai sabiedrība varētu būt pārliecināta, ka tiesu

eksperti ne tikai profesionāli veic savus pienākumus, bet arī

sekmē savas profesijas prestižu sabiedrībā un sabiedrības

uzticēšanos gan tiesu ekspertiem, gan tiesu sistēmai kopumā.

Ierobežojums esot noteikts tādēļ, lai persona, kuras rīcības

kaitīguma pakāpe ir tik augsta, ka šī rīcība atbilst

Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāvam un

turklāt ir veikta ar nodomu, nevarētu kaitēt tiesu ekspertīzes

veikšanai un tiesu ekspertu, kā arī tiesas autoritātei. Tādējādi

apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts

iekārtas aizsardzība. Tam piekrīt arī Pieteikuma iesniedzējs.

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 116. pantu

eksperts ir ar lietu izskatīšanu tiesā saistīta persona, kas veic

ekspertīzi, izpildot tiesneša un tiesas lēmumus. Tiesu ekspertīze

ir nozīmīga tiesas procesa daļa, ja tiesai pašai nav speciālo

zināšanu par kādu lietā būtisku jautājumu. Tādējādi tiesu

eksperti savas profesionālās darbības ietvaros sekmē tiesu varas

īstenošanu.

Tiesu eksperts savus profesionālos pienākumus veic

kriminālprocesa, civilprocesa, administratīvā procesa,

administratīvā pārkāpuma procesa un Satversmes tiesas procesa

ietvaros, pamatojoties uz lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

Tiesu eksperta atzinums ir viens no pierādīšanas līdzekļiem, ko

tiesa izmanto, lai nonāktu pie taisnīga un pareiza lietas

iznākuma (sal.: Senāta 2023. gada spriedums lietā Nr.

SKA-[A]/2023). Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likumu

tiesu eksperts savus pienākumus veic arī pirmstiesas izmeklēšanā,

pamatojoties uz procesa virzītāja doto uzdevumu (sk.

Kriminālprocesa likuma 193. pantu). Tādējādi tiesu eksperta

atzinumam kā vienam no pierādīšanas līdzekļiem ir nozīme arī

pirmstiesas izmeklēšanā, jo tas palīdz izdarīt secinājumus par

personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sekmē

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu.

Tiesu ekspertu likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktā tiesu

ekspertiem ir noteikta prasība pēc nevainojamas reputācijas.

Reputācija ir sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par personu,

un viens no nevainojamas reputācijas būtiskākajiem aspektiem ir

sabiedrības cieņa un uzticēšanās (sal.: Satversmes tiesas

2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-41-01 18.2.

punkts).

Jēdziens "nevainojama reputācija" ir interpretējams

kopsakarā ar citām Tiesu ekspertu likuma normām. Tiesu ekspertu

likuma 6. panta trešajā daļā noteikti vairāki ierobežojumi, kuri

nav savienojami ar darbošanos tiesu eksperta profesijā.

Likumdevējs ir uzskatījis, ka par tādas personas reputāciju, kura

saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par

tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša

pamata, var būt šaubas un šādas personas darbošanās tiesu

eksperta profesijā apdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu

ekspertiem un tiesas spriešanas procesam.

Tas, ka konkrētā tiesas procesā iesaistītās personas uzticas

tiesu ekspertam, ir būtiski, jo šī uzticēšanās nodrošina

sadarbību ar tiesu ekspertu. Ja procesa virzītājs vai tiesa kā

pierādījumu lietā izmanto tāda tiesu eksperta, par kura

reputāciju nav šaubu, atzinumu, tiek sekmēts efektīvs pirmstiesas

izmeklēšanas un tiesas process un taisnīga lietas izskatīšana.

Tādā veidā tiek nodrošināta personai Satversmes 92. pantā

noteikto tiesību uz taisnīgu tiesu aizsardzība. Tātad ar

apstrīdēto regulējumu tiek nodrošināta citu personu tiesību

aizsardzība.

Svarīga ir arī visas sabiedrības uzticēšanās tiesu ekspertiem.

Lai gan tiesu eksperti paši neīsteno tiesas spriešanas funkciju,

uzticēšanās viņiem ir cieši saistīta ar uzticēšanos tiesas

spriešanas procesam kopumā. Sabiedrības uzticēšanās tiesu varai

ir demokrātiskas tiesiskas valsts, kā arī atklātas, taisnīgas un

harmoniskas sabiedrības elements. Tikai tad, ja tiesu vara bauda

sabiedrības uzticēšanos, ir iespējams pilnvērtīgi īstenot tiesas

spriešanas funkciju (sal.: Satversmes tiesas 2022. gada 15.

decembra sprieduma lietā Nr. 2021-41-01 15. punkts).

Uzticēšanās tiesu varai ir nesaraujami saistīta ar uzticēšanos

valsts varai. Tādējādi ar apstrīdēto regulējumu sekmējot

uzticēšanos tiesu varai, tiek nodrošināta arī demokrātiskas

valsts iekārtas aizsardzība.

Līdz ar to pamattiesību ierobežojums

ir noteikts, lai aizsargātu citu personu tiesības un demokrātisku

valsts iekārtu.