5. pants

Latvijas Republikas

Saeima, atbildot uz Satversmes tiesas jautājumu, vai Saeima,

pamatojoties uz Augstskolu likuma 52. panta trešo daļu vai

Izglītības likuma 14. panta 23. punktu, ir deleģējusi

Ministru kabinetam tiesības pieņemt apstrīdētajā normā ietverto

ierobežojumu, norāda, ka likumdevējs noteic deleģējuma satura

galvenos virzienus, nevis izvērtē un izskata visus jautājumus,

kas varētu tikt ietverti Ministru kabineta noteikumos. Neesot

nekādu pierādījumu tam, ka Noteikumu Nr. 740 3. punkta

3. apakšpunktā minētais jautājums, pieņemot Augstskolu

likuma 52. panta trešo daļu un Izglītības likuma

14. panta 23. punktu, būtu diskutēts un apspriests

Saeimas komisijās vai Saeimas sēdē.

Deleģējošajās normās ietvertais

vārds "kārtība" esot saprotams latviešu valodā vispārpieņemtajā

nozīmē. Turklāt Ministru kabinetam neesot aizliegts reglamentēt

tādu jautājumu, kas Saeimā nav diskutēts un īpaši apsvērts.

Ministru kabineta noteikumiem visupirms jāatbilstot likumam un

tajā ietvertajām tiesību normām (objektīvā tiesību normas griba).

Likumdevēja citādiem apsvērumiem (subjektīvā tiesību normas

griba), piemēram, runām vai viedokļiem, esot tikai pakārtota

nozīme.

Līdz ar to Ministru kabineta

noteikumu satura atbilstība likumā noteiktajam deleģējumam esot

noskaidrojama konkrētās lietas ietvaros un ņemot vērā Satversmes

tiesas līdzšinējo praksi.