6. pants

Valsts cilvēktiesību

birojs norāda, ka apstrīdētās normas nepārkāpjot Satversmes

91. pantā noteikto vienlīdzības principu. Latvijas

Republikas normatīvajos aktos ietvertā prezumpcija paredzot, ka

laikā, kad persona iegūst pirmo augstāko izglītību, šo personu

uztur vecāki. Šādu secinājumu apstiprinot, piemēram, likums "Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tādējādi valsts esot paredzējusi,

ka studējošajam nepieciešamie iztikas līdzekļi tiek nodrošināti

no citiem avotiem. Tāpēc nevarot apgalvot, ka apstrīdētajās

normās noteiktie stipendiju saņemšanas ierobežojumi nodara

personai būtisku kaitējumu.

Apstrīdētās normas atbilstot arī

Satversmes 106. pantam, jo neizvirzot nekādas prasības

attiecībā uz studējošā pieņemšanu darbā. Tas, ka persona saņem

stipendiju, nevarot būt par pamatu darba devēja atteikumam

pieņemt šo personu darbā. Līdz ar to nevarot uzskatīt, ka

apstrīdētās normas ierobežo tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos.

Tāpat apstrīdētās normas atbilstot

arī Satversmes 112. pantā noteiktajām tiesībām uz izglītību.

Minētā Satversmes norma neuzliekot valstij par pienākumu veicināt

to, lai studenti studiju laikā tiktu arī nodarbināti. Ja valsts

mēģina sekmēt to, lai studenti nestrādātu un vairāk laika veltītu

studijām, tad nevarot uzskatīt, ka tā ierobežo tiesības uz

izglītību.