9. pants

Satversmes tiesa uzskata, ka papildus izvērtējamas

arī Komisijas iebildes. Pēc Komisijas ieskata, Ministru kabineta

2009. gada 24. februāra noteikumu Nr. 198 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 26. un 58. punkta

salīdzinājums apliecina, ka cenas noteikšanas kārtība atbilstoši

vēsturiski pastāvējušajam tiesību regulējumam būtu attiecināma

vienīgi uz komersantiem, kuri elektroenerģiju ražo vēja

elektrostacijās. Šāds Komisijas viedoklis nav pamatots.

Elektroenerģijas tirgus likuma 30. pants paredz vienādas

garantijas visiem ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanai

izmanto atjaunojamos energoresursus un darbību uzsākuši pirms šā

likuma spēkā stāšanās. Likumdevējs nav nošķīris ražotājus, kuri

elektroenerģiju ražo vēja elektrostacijās, un nav pārējiem

ražotājiem paredzējis nelabvēlīgāku tiesisko regulējumu. Savukārt

Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās

tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā.

Turklāt attiecībā uz Elektroenerģijas tirgus likuma 30. pantā

ietvertajām garantijām atšķirībā no tām garantijām, kas

paredzētas tā paša likuma 28., 28.1, 29. un

29.1 pantā, Ministru kabinetam nav piešķirta

kompetence detalizēt cenas noteikšanas kārtību.

Satversmes tiesa piekrīt Komisijas paustajam uzskatam, ka pēc

elektroenerģijas tirgus sistēmas maiņas jēdziens

"elektroenerģijas realizācijas vidējais tarifs" nevar nozīmēt

precīzi to pašu, ko tas nozīmēja līdz Elektroenerģijas tirgus

likuma spēkā stāšanās brīdim. Tomēr, pēc Satversmes tiesas

ieskata, tieši minēto Ministru kabineta noteikumu 58. punkts var

kalpot par norādi tam, kā šis rādītājs būtu iegūstams. Minētā

norma paskaidro, kas pašreizējā elektroenerģijas tirgus situācijā

saprotams ar jēdzienu "elektroenerģijas realizācijas vidējais

tarifs" gadījumos, kad uz noteiktu ražotāju kategoriju

attiecināmas tās normas, kuras cenas noteikšanas kārtību regulēja

līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās brīdim.

Tādējādi nav pamatotas iebildes, ka rādītājs "elektroenerģijas

realizācijas vidējais tarifs" elektroenerģijas brīvā tirgus

apstākļos vairs nav nosakāms. Tas iegūstams, aprēķinā ietveramos

rādītājus pielāgojot izmaiņām, kas ieviestas līdz ar

Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanu.