3. pants

Institūcija, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka,

vērtējot Noteikumu Nr. 596 pielikuma II sadaļas 95. punkta

vārdu "Dekšāres pagasts" atbilstību augstāka juridiskā spēka

tiesību normām, jāņem vērā tas, ka Latvijā jau kopš

1992. gada notiekot administratīvi teritoriālā reforma. Līdz

ar to Noteikumi Nr. 596 vērtējami kopsakarā ar visu

administratīvi teritoriālās reformas gaitu jau kopš

1992. gada, nevis tikai kopš Rīkojuma Nr. 478

pieņemšanas, kā to dara Pieteikuma iesniedzēja.

Īstenojot reformu, esot

konstatēts, ka, ievērojot tikai brīvprātības principu, vietējo

pašvaldību skaitu samazināt ir gandrīz vai neiespējami. Tādēļ

Saeima 2005. gada 22. septembrī pieņēmusi likumu

"Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā". Minētajā

likumā Saeima esot izšķīrusies par atteikšanos no brīvprātības

principa un par reformas virzītāju noteikusi RAPLM.

Interpretējot Hartas

5. pantu, Ministru kabinets norāda, ka vietējai kopienai nav

veto tiesību jautājumos, kas attiecas uz tās robežu grozīšanu.

Lai arī referendumi, iespējams, nodrošinātu piemērotu šādu

konsultāciju procedūru, tomēr Latvijā nav pieņemts šādam

jautājuma risinājumam atbilstošs likums.

Atbildes rakstā uzsvērts, ka

Hartas 5. pants neprasa, lai vietējās pašvaldības vai tās

iedzīvotāju viedoklis obligāti tiktu ņemts vērā. Tāpat minētajā

pantā neesot noteikts, ka iedzīvotājiem vai vietējai pašvaldībai

būtu "veto tiesības" attiecībā uz tās robežu maiņu. Hartas

5.panta mērķis esot nodrošināt to, ka vietējās pašvaldības

pārstāvji un iedzīvotāji ir informēti, kā arī uzklausīti

jautājumos, kas tos tieši skar.

Vērtējot Reformas likumā lietotā

termina "konsultācijas" saturu, Ministru kabinets vērš uzmanību

uz to, ka likumā paredzētais pienākums, nosakot vietējo

pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, ir tikai

konsultēties ar vietējām pašvaldībām. Minētais pienākums

neparedzot to, ka būtu akceptējams tieši tāds administratīvi

teritoriālās reformas modelis, kādu to vēlas vietējās

pašvaldības. Ne Reformas likuma 6.1 panta pirmā,

ne arī ceturtā daļa nenozīmējot Ministru kabineta pienākumu

noteikt tādu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo

iedalījumu, kas būtu pamatots ar atbilstošiem pašvaldību

lēmumiem.

Ministru kabinets īpaši uzsver, ka

jau kopš 2003. gada 2. aprīļa ir notikušas daudzas

konsultācijas ar Pieteikuma iesniedzēju. Tās ietvērušas gan RAPLM

saraksti ar šo pašvaldību, gan arī kopīgas sanāksmes, kas

organizētas pašvaldībā un ministrijā. Tāpat RAPLM izvērtējusi

pašvaldības pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz administratīvi

teritoriālo reformu. Esot konstatēts, ka Dekšāres pagasta padomes

priekšlikums iekļauties Rēzeknes novadā neatbilst Reformas likuma

10. panta 8.punktā noteiktajam kritērijam, jo blakusesošās

pašvaldības pieņēmušas lēmumus par Rēzeknes un Viļānu novadu

izveidi atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam.

Ņemot vērā minēto, Ministru

kabinets secina, ka apstrīdētie Noteikumu Nr. 596 pielikuma

II sadaļas 95. punkta vārdi "Dekšāres pagasts" atbilst

Satversmes 1. pantam, Hartas 5. pantam, kā arī Reformas

likuma 6.1 panta pirmajai un ceturtajai daļai, un lūdz

Satversmes tiesu noraidīt Pieteikuma iesniedzējas

prasību.

Satversmes tiesa

secināja:

4. 2008. gada

18. decembrī Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima)

pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tas

tika izsludināts 2008. gada 30. decembrī. Likums stājās

spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, proti, 2008. gada

31. decembrī.

Saskaņā ar Administratīvo

teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu

2. punktu spēku zaudēja Reformas likums.

Likuma "Par likumu un citu

Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu

izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā

esamību" 10. pants nosaka: "Ja spēku zaudē likuma norma, kas

pilnvarojusi Ministru kabinetu izdot noteikumus, par spēku

zaudējušiem uzskatāmi arī noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz

spēku zaudējušo likuma normu." Noteikumi Nr. 596 tika

izdoti, pamatojoties uz Reformas likuma 6.1 panta

ceturto daļu. Tātad Noteikumi Nr. 596, kuru pielikuma II

sadaļā bija ietverti arī vārdi "Dekšāres pagasts", ir zaudējuši

spēku 2008. gada 31. decembrī.

Tāpat spēku zaudējušas divas

normas, vārdu "Dekšāres pagasts" atbilstību kurām Pieteikuma

iesniedzēja ir lūgusi izvērtēt, - proti, Reformas likuma

6.1 panta pirmā un ceturtā daļa.

Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka tiesvedību lietā

var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas

lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku.

Savukārt minētā panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka

tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar

Satversmes tiesas lēmumu, ja spēku ir zaudējusi norma (akts),

atbilstība kurai tiek apstrīdēta.

Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. un 4. punkts ir vērsts

uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un

Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds

vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2007. gada

12. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2007-06-03 11.2. punktu).

Interpretējot kopsakarā Satversmes

85. pantu un Satversmes tiesas likuma 1. pantu, ir

redzams, ka Satversmes tiesas likuma mērķis un Satversmes tiesas

uzdevums ir veicināt tiesību sistēmas sakārtošanu, kā arī veikt

kontroli pār to, lai konstitucionālās institūcijas ar to

izdotajiem aktiem neizjauktu valsts varas savstarpējās kontroles

un līdzsvara attiecības [sk. Satversmes tiesas

2000. gada 5. aprīļa lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 04-06(99)].

2009. gada 7. janvārī

Satversmes tiesā tika saņemta institūcijas, kas izdevusi

Noteikumus Nr. 596, - Ministru kabineta - vēstule, kurā

ietverts lūgums izbeigt tiesvedību šajā lietā, jo Saeimā ir

pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums un

līdz ar to ir zaudējušas spēku visas apstrīdētās normas, kā arī

daļa no tām normām, atbilstību kurām Dekšāres pagasta padome

lūdza izvērtēt.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā reforma atzīstama

par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu un

galīgais lēmums par minēto reformu bija jāpieņem Saeimai

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306

16. punktu).

Vienlaikus Satversmes tiesa

norāda, ka tās kompetenci un kārtību, kādā tiesa vai lietas

dalībnieki veic konkrētas procesuālās darbības, pamatā noteic

Satversme un Satversmes tiesas likums. Obligāts lietas

izskatīšanas priekšnoteikums ir tiesas pienākums uzklausīt

institūciju, kuras izdotā norma (akts) tiek apstrīdēta. Proti,

šai institūcijai ir tiesības iesniegt Satversmes tiesā atbildes

rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko

pamatojumu. Institūciju, kuras izdotā norma (akts) tiek

apstrīdēta, Satversmes tiesa nosaka lēmumā par lietas

ierosināšanu. Pēc konkrētās lietas nodošanas izskatīšanai likums

liedz Satversmes tiesai par institūciju, kuras izdotā norma

(akts) tiek apstrīdēta, atzīt kādu citu institūciju. Tiesvedības

turpināšana nozīmētu to, ka Satversmes tiesai jāizvērtē cita akta

normas, bet šāda izvērtēšana būtu Satversmes tiesas likuma

pārkāpums. Proti, Satversmes tiesa nav tiesīga pēc savas

iniciatīvas ierosināt lietu Satversmes tiesā vai arī izlemt

lietu, neuzklausot tās institūcijas viedokli, kuras izdotā

tiesību norma (akts) tiek apstrīdēta.

Līdz ar to Satversmes tiesai nav

tiesiska pamata turpināt tiesvedību šajā lietā.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 2. un 4. punktu,

Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā

Nr. 2008-46-0306 "Par Ministru kabineta 2007. gada

4. septembra noteikumu Nr. 596 "Noteikumi par vietējo

pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu" pielikuma II

sadaļas 95. punkta vārdu "Dekšāres pagasts" atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 1985. gada

15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam

un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1

panta pirmajai un ceturtajai daļai".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris