2. pants

Pieteikuma iesniedzējs no 1978. gada 25. janvāra

līdz 1980. gada 8. jūlijam un no 1981. gada 1. februāra līdz

2009. gada 30. jūnijam strādāja valsts sabiedrībā ar ierobežotu

atbildību "Latvijas Nacionālā opera" par solistu vokālistu, bet

šobrīd ir pedagogs Ventspils Mūzikas skolā. Kultūras ministrija

ar 2009. gada 10. jūlija lēmumu ir piešķīrusi Pieteikuma

iesniedzējam izdienas pensiju saskaņā ar Mākslinieku izdienas

pensiju likuma normām. Minētajā lēmumā konstatēts, ka Pieteikuma

iesniedzējs ir darba ņēmējs un tāpēc saskaņā ar apstrīdēto normu

laika periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31.

decembrim viņam piešķirtā izdienas pensija izmaksājama 30

procentu apmērā.

Kā norāda Pieteikuma iesniedzējs, likumdevējam ir tiesības

noteikt viņa profesijas pārstāvjiem vecumu, ar kura sasniegšanu

tiek prezumēts, ka viņi vairs nespēj strādāt savā profesijā un

var pretendēt uz izdienas pensijas saņemšanu. Turklāt izdienas

pensijas saņemšanai neesot paredzēti ierobežojumi, piemēram, tādi

kā nodarbinātības tiesisko attiecību izbeigšana. Kā secina

Pieteikuma iesniedzējs, apstrīdētā norma ierobežo viņam Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 109. pantā un

Mākslinieku izdienas pensiju likumā noteiktās tiesības uz sociālo

nodrošinājumu.

Pieteikuma iesniedzējs arī norāda, ka apstrīdētā norma viņu

diskriminējot attiecībā pret citām personu grupām. Viena no

šīm personu grupām esot darbspējīgi, bet nestrādājoši izdienas

pensiju saņēmēji, kuri negūst citus ienākumus un paši ir

izvēlējušies vairs nestrādāt. Otra personu grupa esot

darbspējīgi, bet nestrādājoši izdienas pensiju saņēmēji, kuri

gūst ienākumus no kapitāla. Abas minētās personu grupas atšķirībā

no Pieteikuma iesniedzēja saņemot izdienas pensiju 90 procentu

apmērā. Pieteikuma iesniedzējs secina, ka nevienlīdzīgās

attieksmes pamatā ir cilvēka sociālais statuss, bet tas esot

prettiesiski.

Pieteikuma iesniedzējs norāda arī uz apstrīdētās normas

neatbilstību Satversmes 1. pantam. Līdz pat apstrīdētās normas

pieņemšanai Pieteikuma iesniedzējs esot paļāvies uz to, ka valsts

viņam neatņems izdienas pensiju vai tās daļu. Ievērojot šo

tiesisko paļāvību, Pieteikuma iesniedzējs esot varējis uzņemties

civiltiesiskās saistības tādā apmērā, kādu pieļāva viņa

ienākumi.