Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2009-107-01

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1.,

91. un 109. pantam. Apstrīdētā norma esot pieņemta apstākļos, kad

strauji pasliktinājās ekonomiskā situācija un samazinājās valsts

budžeta ieņēmumi. Šādos apstākļos esot bijusi vajadzīga

neatliekama, izlēmīga un saskaņota rīcība, lai stabilizētu valsts

ekonomisko situāciju. Apstrīdētā norma šobrīd attiecoties uz 30

izdienas pensiju saņēmējiem. Plānotais finanšu līdzekļu

ietaupījums esot 53 808 lati gadā. Tas ļaujot nodrošināt izdienas

pensijas izmaksu visiem, kuriem tā ir piešķirta. Līdz ar to

apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis - sabiedrības

labklājības nodrošināšana un citu personu tiesību aizsardzība.

Saeima norāda, ka izdienas pensija nav sociālās apdrošināšanas

pakalpojums. Satversmes 109. pants tieši neparedzot valstij

pienākumu nodrošināt šādu pensiju. Bezdarba pieauguma un

darbspējīgo iedzīvotāju ienākumu samazināšanās apstākļos sociāli

taisnīgs risinājums esot budžeta izdevumu samazināšana attiecībā

uz personām, kurām jau ir citi pastāvīgi ienākumi.

Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.

pantam, esot problemātiski apzināt to personu loku, kuras

līdztekus izdienas pensijai gūst tādus ienākumus no kapitāla, kas

salīdzināmi ar algotā darbā iegūtu atlīdzību. Ja pensijas

saņēmējam ir naudas noguldījumi bankās, viņš saņemot zināmus

procentus par šo kapitālu. Tomēr šis kapitāla pieaugums,

visticamāk, nesasniedzot tādu apmēru, lai būtu salīdzināms ar

ienākumiem no algota darba.

Apstrīdētā norma esot nepieciešama, un tās mērķi neesot

iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem. Tā esot piemērota leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo labums, ko iegūst sabiedrība, esot lielāks par

indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu, ņemot vērā kopējo situāciju

valstī un citām personu grupām noteiktos ierobežojumus. Pensiju

samazināšana nepārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, jo

tiesiskā regulējuma grozīšana, kas kalpo sabiedrības kopējam

labumam, esot pieļaujama.