11. pants

Apstrīdētās normas interpretācija dod pamatu

secinājumam, ka nav pamatots Pieteikuma iesniedzēja pieņēmums, ka

normā lietotie vārdi "soda izciešanas laikā saslimis" būtu

saprotami tādā veidā, ka apstrīdētā norma attiektos tikai uz tādu

personu, kura smagu, neārstējamu slimību ieguvusi, atrodoties

brīvības atņemšanas vietā.

No apstrīdētās normas izriet, ka tā attiecināma arī uz tiem

gadījumiem, kad notiesātā persona saslimusi ar smagu, neārstējamu

slimību pirms ievietošanas brīvības atņemšanas vietā, taču

iepriekš iegūtā slimība, notiesātajai personai atrodoties

brīvības atņemšanas vietā, progresējusi tiktāl, ka liedz

piespriestā soda izciešanu.

Tātad, ja notiesātajai personai, kura atrodas brīvības

atņemšanas vietā, tiek konstatēta tāda smaga, neārstējama

slimība, kuras dēļ tā nav spējīga turpināt piespriestā soda

izciešanu, soda izpildes iestādei ir pienākums gādāt par to, lai

tiktu veikta medicīniskā ekspertīze, un, pamatojoties uz tās

rezultātiem, lemt par nepieciešamību ierosināt tiesai atbrīvot šo

personu no turpmākās soda izciešanas.

Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata turpināt lietas

izskatīšanu un vērtēt apstrīdētās normas atbilstību tiesiskās

vienlīdzības principam.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2009-115-01 "Par Latvijas Sodu

izpildes kodeksa 116. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 91. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris