5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 91. pantam.

Pēc Tiesībsarga domām, apstrīdētā norma var tikt piemērota

gadījumiem, kad slimība ir izpaudusies un konstatēta pēc personas

ievietošanas brīvības atņemšanas vietā, turklāt šī slimība ir

tāda, kuras dēļ persona nav spējīga turpināt tai piespriestā soda

izciešanu. Apstrīdētās normas vārdi "soda izciešanas laikā

saslimis" esot jāaplūko kopsakarā ar slimības diagnosticēšanas

iespējām. Līdz ar to, piemērojot apstrīdēto normu, neesot

vērtējams slimības iegūšanas laiks un vieta, bet gan notiesātās

personas veselības stāvoklis konkrētajā brīdī.

Tiesībsargs norāda, ka, izvērtējot ar smagu, neārstējamu

slimību sirgstošas personas, iespēju izciest tai piespriesto

sodu, jāņem vērā Satversmes 95. un 111. pantā noteiktās

pamattiesības.

Papildus minētajam Tiesībsargs norāda, ka tā biroja darbinieki

regulāri apmeklējot brīvības atņemšanas vietas. Šajos

apmeklējumos esot gūta pārliecība, ka pašreizējās ekonomiskās

situācijas dēļ brīvības atņemšanas vietu apstākļi bieži vien

neļaujot personām saglabāt veselības stāvokli tādu, kāds tas

bijis notiesāšanas brīdī. Tādējādi personas veselības stāvoklis

pēc soda noteikšanas varot pasliktināties un ar laiku pārsniegt

pieļaujamo ciešanu līmeni.