4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantam.

Analizējot apstrīdētās normas vārdus "soda izciešanas laikā

saslimis" kopsakarā ar KPL regulējumu, Tieslietu ministrija

secina, ka apstrīdētās normas tekstuālais izklāsts ir neskaidrs.

Līdz ar to arī radusies neatbilstība starp jēgu, kādu likumdevējs

gribējis iestrādāt apstrīdētajā normā, un to, kas izriet no šīs

normas gramatiskās iztulkošanas.

Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdēto normu nepieciešams

interpretēt kopsakarā ar citām tiesību normām un interpretācijā

jāņem vērā Satversmes 95. pants, kas noteic, ka nevienu nedrīkst

pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam, tostarp

brīvības atņemšanas sodam.

Ar sistēmiskās un teleoloģiskās iztulkošanas metodes palīdzību

esot secināms, ka apstrīdētās normas mērķis ir nodrošināt to, ka

no soda izciešanas tiek atbrīvota notiesāta persona, kurai

konstatēta tāda psihiska slimība vai cita smaga, neārstējama

slimība, kuras dēļ tā nav spējīga turpināt piespriestā soda

izciešanu. Apstrīdētā norma norādot uz konkrētu slimības

stāvokli, kas konstatējams soda izciešanas laikā.

Tieslietu ministrija uzskata, ka nav būtiski, vai persona ar

attiecīgo slimību sākusi slimot pirms vai pēc soda izpildes

uzsākšanas, jo var būt arī tā, ka pirms soda izciešanas sākusies

slimība ļauj personai izciest tai piespriesto sodu, bet soda

izciešanas laikā šī slimība strauji progresē. Tādējādi ar

apstrīdētās normas vārdiem "soda izciešanas laikā saslimis" būtu

jāsaprot arī pirms soda izciešanas radušos slimību

saasināšanās.