Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2009-115-01

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma

neatbilst Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības

principam.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētās normas vārdi

"soda izciešanas laikā saslimis" nozīmē to, ka no turpmākās soda

izciešanas var tikt atbrīvota tikai tāda notiesātā persona, kura

ar psihisku vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ tā

vairs nav spējīga turpināt piespriestā soda izciešanu, saslimusi

brīvības atņemšanas vietā.

Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un norāda,

ka apstrīdētā norma tikai šķietami, proti, tās gramatiskā

formulējuma dēļ, liedz lemt par notiesātās personas atbrīvošanu

no turpmākās soda izciešanas veselības stāvokļa dēļ.

Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, ir

nepieciešams noskaidrot tās patieso jēgu ( sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2010. gada 10. janvāra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2009-14-01 7. punktu).

Lai konstatētu, vai apstrīdētā norma paredz pamattiesību

ierobežojumu, kas būtu vērtējams saistībā ar Satversmes 91.

pantu, visupirms jānoskaidro, vai apstrīdētā norma paredz to, ka

no turpmākās soda izciešanas tiek atbrīvotas tikai tās notiesātās

personas, kuras saslimušas ar smagu, neārstējamu slimību tieši

brīvības atņemšanas vietā.