2. pants

Pieteikumu iesniedzējas - SIA "Mamas D" un SIA

"Bio-Venta" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējas) - uzskata, ka

apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 1. un 105. pantam.

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka, samazinot valsts tiešā

atbalsta biodegvielas ražošanas veicināšanai (turpmāk - valsts

tiešais atbalsts) summu, tiekot aizskartas tām Satversmes 105.

pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. Biodegvielas likums un

Noteikumi Nr. 280, kas nosaka valsts tiešo atbalstu, paredzot

mantiska rakstura tiesības Pieteikumu iesniedzējām. Nesaņemot

valsts tiešo atbalstu vai saņemot to ierobežotā apmērā,

biodegvielas ražošana neesot iespējama. Līdz ar to ražotnes, kas

paredzētas biodegvielas iegūšanai, neesot izmantojamas, no tām

neesot arī iespējams gūt citu ekonomisku labumu, un tā rezultātā

tiekot pasliktināts Pieteikumu iesniedzēju saimnieciskais

stāvoklis.

Pieteikumu iesniedzējas uzskata: Biodegvielas likuma 8. panta

pirmā daļa neparedz, ka Ministru kabinets būtu pilnvarots noteikt

valsts tiešā atbalsta izmaksāšanas kārtību. Līdz ar to Ministru

kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, neesot ievērojis likumā

noteiktās pilnvarojuma robežas un šo jautājumu izlēmis ultra

vires.

Turklāt Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka, pieņemot

apstrīdēto normu, esot pārkāpts arī tiesiskās paļāvības princips.

Biodegvielas ražotāju paļaušanās uz valsts tiešo atbalstu esot

bijusi likumīga, pamatota un saprātīga. Latvijas valsts

vairākkārt esot skaidri norādījusi uz finansiālā atbalsta

nepieciešamību biodegvielas ražošanai, lai īstenotu tos mērķus,

kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. maija

direktīvā 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu

degvielas izmantošanas veicināšanu transportā (turpmāk -

Direktīva 2003/30/EK). Valsts finansiālais atbalsts biodegvielas

ražošanai ticis paredzēts 2005. gadā, pieņemot Biodegvielas

likumu. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzējām esot bijušas tiesības

plānot biodegvielas ražošanu saskaņā ar šo regulējumu.

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka 2009. gada valsts budžetā

nebija paredzēti līdzekļi valsts tiešā atbalsta izmaksai pilnā

apmērā, tāpēc valsts tiešā atbalsta daļa par 2008. gada otrajā

pusgadā saražoto biodegvielu Pieteikumu iesniedzējām netika

izmaksāta. Līdz ar to apstrīdētajai normai esot atpakaļvērsts

spēks, jo valsts tiešais atbalsts par 2008. gada otrajā pusgadā

saražoto biodegvielu neesot izmaksāts pilnā apmērā. Valsts no

savām saistībām attiecībā uz finansiālo atbalstu esot atkāpusies

pēc attiecīgā atbalsta perioda beigām, un līdz ar to Pieteikumu

iesniedzējām neesot bijusi iespēja plānot savu uzņēmējdarbību

saskaņā ar grozījumiem normatīvajos aktos.

Pieteikuma iesniedzēja SIA "Bio-Venta" norāda, ka saskaņā ar

apstrīdēto normu valsts tiešais atbalsts netiek izmaksāts, ja

pieprasītais tā apmērs pārsniedz valsts budžetā paredzētos

līdzekļus. Līdz ar to, valsts budžetā neparedzot atbilstošus

finanšu līdzekļus valsts tiešā atbalsta izmaksāšanai, tiekot

aizskartas Pieteikuma iesniedzējas tiesības. Pieteikuma

iesniedzēja pauž viedokli, ka valsts budžetam esot citādas

funkcijas nekā pārējiem likumiem, taču to nevarot uzskatīt par

speciālo tiesību normu attiecībā uz citos normatīvajos aktos

noteikto. Proti, ar valsts budžeta likumu nevarot grozīt vai

atcelt personas subjektīvās tiesības, kuras šī persona ieguvusi

uz citu normatīvo aktu pamata. Pieteikuma iesniedzēja pieļauj, ka

var rasties situācija, kurā valstij varētu pietrūkt līdzekļu

kādas programmas finansēšanai. Taču tādā gadījumā vajagot

paredzēt alternatīvus risinājumus - valstij esot pienākums

paredzēt citus instrumentus, piemēram, atliktos maksājumus vai

valsts parādzīmju izdošanu.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja

SIA "Bio-Venta" norāda, ka tiesvedība lietā būtu turpināma,

neraugoties uz to, ka apstrīdētā norma spēku zaudējusi.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka, neatceļot apstrīdēto normu,

tā būtu piemērojama tām tiesiskajām attiecībām, kuras pastāvēja

laikā, kad šī norma bija spēkā. Pēc Pieteikuma iesniedzējas SIA

"Bio-Venta" domām, apstrīdētās normas regulējums aizstāts ar citu

tiesību normu, kura paredzot faktiski identiskus noteikumus. Līdz

ar to neesot nozīmes tam, ka pieņemts jauns regulējums.

Apstrīdētā norma pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, jo tai

esot atpakaļvērsts spēks. Proti, Pieteikuma iesniedzējas SIA

"Bio-Venta" tiesības esot aizskārusi nevis apstrīdētās normas

izdošana pati par sevi, bet šīs normas radītās sekas, jo tā

attiecoties uz valsts tiešā atbalsta periodu pirms šīs normas

izdošanas.