10. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Konkrētas administratīvās lietas faktisko apstākļu
izvērtēšana nav Satversmes tiesas kompetencē.
Tiesu varas uzdevums ir gādāt, lai, izskatot katru konkrēto
lietu, tiktu garantēta Satversmes normu, likumu un citu normatīvo
aktu īstenošana, vispārējo tiesību principu ievērošana, kā arī
aizsargātas cilvēka tiesības un brīvības. Tiesiskā valstī tieši
vispārējās jurisdikcijas tiesas ir atzīstamas par efektīvāko
mehānismu, kas, izvērtējot katru gadījumu individuāli, var
konstatēt, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp konkrētās
personas tiesībām un sabiedrības interesēm.
Tiesas tiesības vērsties konstitucionālajā tiesā, ja lietas
izskatīšanas gaitā rodas pamatotas šaubas par lietā piemērojamās
tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību
normām, jeb tā sauktā konkrētā kontrole nav prejudiciālais
jautājums par lietā piemērojamās tiesību normas
interpretāciju.
Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka nav pamata turpināt
lietas izskatīšanu un vērtēt apstrīdētās normas atbilstību
Satversmes 1. pantam, jo būtībā šī lieta attiecas uz apstrīdētās
normas piemērošanu un interpretāciju atbilstoši šīs normas mērķim
un likumdevēja paustajai gribai.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa
nolēma:
izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2010-09-01 "Par likuma "Par
nodokļiem un nodevām" (1997. gada 4. decembra redakcijā) 30.
panta otrās daļas vārdu "ja šie darījumi nav deklarēti šā panta
pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, - 15 procentu apmērā no šo
darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts citādi" atbilstību
Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam".
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs
G.Kūtris