2. pants

Administratīvā apgabaltiesa (turpmāk -

Pieteikuma iesniedzējs) pauž viedokli, ka apstrīdētā norma

neatbilstot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

92. pantam.

Pieteikumā norādīts, ka līdz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk - Atlīdzināšanas likums)

spēkā stāšanās dienai - 2005. gada 1. jūlijam - jautājumus par

valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu

regulēja APL. Tā 97. pants paredz, ka, nosakot mantiskā zaudējuma

un personiskā kaitējuma priekšnosacījumus un atlīdzinājuma

apmēru, piemēro civiltiesību principus, ja likumā nav noteikts

citādi. Civillikuma 1770. pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot

katrs mantiski novērtējams pametums. Savukārt Atlīdzināšanas

likuma 7. panta trešās daļas otrais teikums noteic, ka mantiskais

zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko

palīdzību. No minētā varot secināt, ka privātpersonai ir tiesības

prasīt, lai tai tiek atlīdzināti jebkuri mantiski zaudējumi, kas

tai radušies saistībā ar prettiesisku administratīvo aktu.

Vienlaikus Pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta (turpmāk - Senāts) 2009. gada spriedumu lietā Nr.

SKA‑338/2009, secina, ka administratīvajā procesā fiziskā persona

nav tiesīga saņemt juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzinājumu

saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 7. panta trešo daļu. Proti,

administratīvajā procesā juridiskās palīdzības izmaksu

atlīdzinājumu esot iespējams saņemt vienīgi atbilstoši

apstrīdētajai normai.

Līdz ar to apstrīdētā norma būtu uzskatāma par speciālo normu

gan attiecībā uz juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzinājumu, gan

arī attiecībā pret Civillikuma 1770. pantu. Tādējādi arī pirms

Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās administratīvajā procesā

fiziskā persona neesot bijusi tiesīga saņemt juridiskās

palīdzības izmaksu atlīdzinājumu. Apstrīdētā norma un Ministru

kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr. 735 "Noteikumi par

atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru fiziskās personas

pārstāvim administratīvajā lietā, kas adresātam ir sarežģīta"

pieļaujot juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzinājumu, bet tikai

tādā gadījumā, ja fiziskā persona administratīvajā procesā ir

piedalījusies ar pārstāvja starpniecību un ja pārstāvis ir

piedalījies administratīvās lietas izskatīšanā mutvārdu procesā.

Bez tam pārstāvim atlīdzība esot izmaksājama, ņemot vērā fiziskās

personas mantisko stāvokli un tikai tādā gadījumā, ja lieta ir

atzīta par adresātam sarežģītu.

No minētā varot secināt, ka personai, kura, piemēram, nav

maznodrošināta vai trūcīga un kura vēlas pārstāvēt tiesā pati

sevi vai kura piekritusi lietas izskatīšanai rakstveida procesā,

nav iespējas saņemt juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzinājumu,

pat ja tiesa iestādes izdoto administratīvo aktu vai faktisko

rīcību atzīst par prettiesisku.

Tā kā apstrīdētā norma ierobežojot privātpersonas tiesības uz

atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā,

kā arī tiesības saņemt juridisko palīdzību, Pieteikuma

iesniedzējam esot šaubas, vai tā atbilst Satversmes 92.

pantam.