Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2010-11-01

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa uzskata par nepamatotu pieteikumā

ietverto apgalvojumu, ka apstrīdētās normas piemērošana izslēgtu

Atlīdzības likuma 7. panta trešās daļas piemērošanu. Proti, nav

gūstams apstiprinājums tam, ka visupirms Saeimas nolūks būtu

bijis jebkādā veidā ierobežot vai sašaurināt Atlīdzināšanas

likuma 7. panta trešās daļas piemērošanu tieši salīdzinājumā ar

apstrīdēto normu.

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam,

ka apstrīdētā norma un Atlīdzināšanas likuma 7. panta trešā daļa

neattiecas uz vienu un to pašu subjektu loku un regulē atšķirīgu

tiesisko situāciju. Proti, apstrīdētā norma, ievērojot fiziskās

personas mantisko stāvokli, paredz juridiskās palīdzības izmaksu

atlīdzināšanu sarežģītās lietās tikai fiziskajai personai,

turklāt jau procesa laikā un neatkarīgi no tā, kāds būs lietas

iznākums. Savukārt Atlīdzināšanas likuma 7. panta trešā daļa

attiecas uz jebkuru privātpersonu un pamatā paredz juridiskās

palīdzības izmaksu atlīdzināšanu pēc tam, kad tiesvedības procesā

ir konstatēts administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības

prettiesiskums. Tādējādi apstrīdētās normas piemērošana neizslēdz

Atlīdzības likuma 7. panta trešās daļas piemērošanu. Abas minētās

tiesību normas ir spēkā un ļauj personai izvēlēties, kā tā

īstenos savas tiesības.

Saeimas atbildes rakstā sniegtā apstrīdētās normas un

Atlīdzināšanas likuma 7. panta trešās daļas interpretācija,

iepretim pieteikumā ietvertajai interpretācijai, nodrošina

privātpersonai Satversmes 92. pantā noteikto pamattiesību

aizsardzību augstākā līmenī. Šādā veidā, atbilstoši Satversmei

interpretējot un piemērojot tiesību normas, vienlaikus tiek

novērsts arī pamats apšaubīt apstrīdētās normas

konstitucionalitāti. Saeimas Juridiskajā komisijā notikušo

diskusiju analīze pierāda, ka nav pamatots Pieteikuma iesniedzēja

pieņēmums, ka apstrīdētā norma nepieļauj Atlīdzināšanas likuma 7.

panta trešās daļas piemērošanu.

Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata turpināt tiesvedību

šajā lietā un vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92.

panta trešajam un ceturtajam teikumam.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2010-11-01 "Par Administratīvā

procesa likuma 18. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 92. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris