13. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka normatīvais

regulējums nenodrošina personas savlaicīgu informēšanu par

tiesiskā statusa maiņu (sk. lietas materiālu 7. lpp.).

13.1. Pases un personas apliecības ir Latvijas

Republikas īpašums, un par to izsniegšanas kārtību un termiņiem

ir atbildīga Latvijas Republika. Nodrošinot personas ar

nepieciešamo dokumentu, valsts izpilda savu pozitīvo pienākumu,

lai personas varētu īstenot tām Satversmes 98. panta pirmajā un

otrajā teikumā noteiktās pamattiesības. Pase kā ceļošanas

dokuments nodrošina to, ka tās turētājs var šķērsot Latvijas

valsts robežu. Valstij ir jānosaka skaidri saprotama kārtība,

kādā personas, mainoties to tiesiskajam statusam, var saņemt

jaunu personu apliecinošu dokumentu.

Apstrīdētā norma nepārprotami noteic, ka personu apliecinošs

vai pagaidu dokuments kļūst lietošanai nederīgs, mainoties

personas tiesiskajam statusam. Tātad valstij šādā gadījumā ir

jānodrošina personai iespēja saņemt personu apliecinošu

dokumentu, kas atspoguļotu tās jauno tiesisko statusu.

Ministru kabineta 2007. gada 13. novembra noteikumi Nr. 775

"Pasu noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 775) paredz,

ka pases izdevējiestāde ir PMLP struktūrvienība. Līdz ar to PMLP

struktūrvienības kompetencē ir nodrošināt valsts pozitīvā

pienākuma izpildi un izdot personām, kuru tiesiskais statuss ir

mainījies, jaunu personu apliecinošu dokumentu.

Noteikumu Nr. 775 32. punkts noteic, ka pases saņemšanai

personai 30 dienu laikā pēc attiecīgā nosacījuma iestāšanās vai

konstatēšanas jāiesniedz PMLP struktūrvienībai šo noteikumu 23.

un 24. punktā minētie dokumenti. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 775 35.

punktu pasi PMLP struktūrvienība sagatavo izsniegšanai 20 dienu

laikā vai arī paātrinātā kārtībā, ja persona tā vēlas, proti,

divu vai piecu darbdienu laikā. Nav pamata uzskatīt, ka valsts

izvairītos pildīt savu pozitīvo pienākumu personu tiesiskā

statusa maiņas gadījumā izsniegt tām personu apliecinošus

dokumentus.

Vienlaikus Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka arī

Ministru kabineta rīkojumu izdošanas pašreizējā prakse nedod

personai iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu Noteikumos

Nr. 775 norādītajā vispārējā termiņā, proti, 20 dienu laikā.

Persona, kura kļūst par Latvijas pilsoni Ministru kabineta

rīkojumā paredzētajā 14 dienu termiņā, šā termiņa ietvaros

Latvijas pilsoņa pasi var saņemt tikai paātrinātā kārtībā. Tas ir

papildu pakalpojums, par ko jāmaksā personai. Satversmes tiesa

secina, ka personas tiesiskā statusa maiņas un personu

apliecinoša dokumenta saņemšanas termiņi nav pienācīgi

saskaņoti.

Valsts pienākums ir nodrošināt tādu

normatīvo regulējumu, kas personas tiesiskā statusa maiņas

gadījumā dotu tai iespēju savlaicīgi un bez nesamērīgiem

apgrūtinājumiem saņemt personu apliecinošu dokumentu.

13.2. Satversmes 98. panta pirmajā un otrajā teikumā ir

ietvertas personas brīvas pārvietošanās tiesības. Valstij ir

pozitīvs pienākums nodrošināt personai iespēju brīvi izbraukt no

Latvijas un atgriezties tajā. Minētais citastarp attiecas uz

personām, kuru tiesiskais statuss ir mainījies, personai kļūstot

par Latvijas pilsoni.

Savukārt Latvijas valsts robežas šķērsošanu regulē Latvijas

Republikas valsts robežas likums. Šā likuma 10. panta ceturtā

daļa noteic, ka personas valsts robežu šķērso ar derīgiem

ceļošanas dokumentiem un citiem dokumentiem, kuru nepieciešamība

noteikta normatīvajos aktos, kas regulē personu ieceļošanas,

uzturēšanās, izceļošanas vai ceļošanas tranzītā kārtību. Līdz ar

to, šķērsojot valsts robežu, personai jābūt derīgam ceļošanas

dokumentam.

Saskaņā ar Pilsonības likuma 7. pantu arī ārvalstīs Latvijas

pilsoņi ir Latvijas valsts aizsardzībā. Līdz ar to gadījumā, kad

persona atrodas ārvalstī un tai tiek mainīts tiesiskais statuss,

šai personai ir tiesības vērsties savu tiesību aizsardzībai

Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā institūcijā.

Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.1 panta otrā

daļa noteic, ka persona var saņemt atgriešanās apliecību.

Atbilstoši tā paša panta trešajai daļai atgriešanās apliecību

izsniedz, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā,

vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, varētu

atgriezties Latvijā. Savukārt gadījumā, kad persona vēlas izceļot

no Latvijas, Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.2

pants paredz tai iespēju saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu, ko

izsniedz Ārlietu ministrija.

Personu apliecinošu dokumentu

izdošanu un izmantošanu, lai persona varētu īstenot tai

Satversmes 98. panta pirmajā un otrajā teikumā noteiktās

pamattiesības, reglamentē nevis apstrīdētā norma, bet citas

tiesību normas.