14. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6.

punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja tiesvedības

turpināšana lietā nav iespējama.

Saeima uzskata, ka lietas ietvaros nav pamata izskatīt

apstrīdētās normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību

normām. Arī Iekšlietu ministrija savā viedoklī norāda, ka

konkrētajā gadījumā nebūtu jāvērtē apstrīdētās normas atbilstība

Satversmes 98. panta pirmajam un otrajam teikumam.

Apstrīdētajā normā ir noteikts viens no gadījumiem, kad

personu apliecinošs vai pagaidu dokuments kļūst lietošanai

nederīgs. Tā nereglamentē administratīvajā lietā izvērtējamos

procesuāla rakstura jautājumus, kas saistīti ar personai

Satversmes 98. panta pirmajā un otrajā teikumā noteikto

pamattiesību īstenošanu. Apstrīdētā norma nenosaka brīdi, ar kuru

personas tiesiskais statuss uzskatāms par mainītu. Tāpat tajā nav

regulēta kārtība un termiņi personas informēšanai par tās

tiesiskā statusa maiņu un jauna personu apliecinoša dokumenta

saņemšanai. Satversmes tiesa konstatē, ka apstrīdētā norma neskar

personas tiesības brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties

tajā.

Apstrīdētā norma neierobežo personām

Satversmes 98. panta pirmajā un otrajā teikumā noteiktās

pamattiesības.

Līdz ar to turpināt tiesvedību

Satversmes tiesā pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma nav

iespējams.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

n o l ē m a:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2010-64-01 "Par Personu

apliecinošu dokumentu likuma 16. panta pirmās daļas 4. punkta

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 98. panta pirmajam un

otrajam teikumam", kas ierosināta pēc Administratīvās

apgabaltiesas pieteikuma.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris