3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 98. panta

pirmajam un otrajam teikumam.

3.1. Pase ne vien identificējot personu, bet arī

apliecinot, ka tai Latvijas Republikā ir noteikts tiesiskais

statuss, proti, noteikts pienākumu, tiesību un atbildības kopums.

Nevarot piekrist Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka vajadzētu

noteikt pārejas periodu, kurā personu apliecinošs dokuments pēc

personas tiesiskā statusa maiņas vēl būtu derīgs. Tas būtu

pretrunā ar personu apliecinoša dokumenta kā tiesiskā statusa

apliecinājuma būtību. Neesot pieļaujama tāda situācija, ka

personai ir derīgs tiesisko statusu apliecinošs dokuments, taču

paša tiesiskā statusa vairs nav. Piemēram, personai, kas vairs

nav Latvijas pilsonis, nedrīkstētu būt derīga Latvijas pilsoņa

pase. Šādā gadījumā rastos tiesiskā nenoteiktība ne tikai

Latvijā, bet arī ārpus tās.

Pēc Saeimas domām, personai pašai ir iespējas plānot savu

rīcību tā, lai vajadzīgajā brīdī tās tiesiskais statuss sakristu

ar dokumentu, kas to apliecina. Saeima arī norāda, ka persona var

brīvi atgriezties Latvijā, ja personu apliecinošs dokuments

kļuvis nederīgs, personai uzturoties ārzemēs. Šādā gadījumā

persona varot saņemt atgriešanās apliecību.

3.2. Pieteikumā aprakstītajai situācijai neesot tiešas

saistības ar apstrīdētās normas atbilstību augstāka juridiskā

spēka tiesību normām. Konkrētajā gadījumā cēlonis tam, ka persona

nevarēja savlaicīgi uzzināt par tās tiesiskā statusa maiņu, esot

bijusi Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas, spēkā stāšanās un

paziņošanas kārtība un šīs kārtības piemērošanas prakse.

Saeima norāda uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes

sniegto informāciju, ka turpmāk Ministru kabineta rīkojuma

projekta adresāti tikšot informēti, bet rīkojumā tikšot noteikts

konkrēts datums, kurā personu uzņems Latvijas pilsonībā

naturalizācijas kārtībā. Persona kļūšot par Latvijas pilsoni ne

agrāk kā pēc 14 dienām no rīkojuma pieņemšanas. Līdz ar to

personai būšot zināms, ka noteiktajā termiņā tai ir pienākums

saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Līdz rīkojumā

minētajam datumam persona varēšot izbraukt no valsts un

atgriezties tajā.

Līdz ar to pieteikumā aprakstītās situācijas atrisināšanai

pietiekot ar iestādes prakses maiņu, kā arī apstrīdētās normas un

citu tiesību normu piemērošanu atbilstoši administratīvā procesa

principiem, tostarp labas pārvaldības principam.