2. pants

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka

vēlēšanu tiesību jautājumus regulē Satversme un vairāki Latvijai

saistoši starptautiskie tiesību akti. No tiem esot secināms, ka

piedalīšanās parlamenta vēlēšanās ir viena no svarīgākajām un

nozīmīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmēm. Vēlēšanu

tiesības tiekot atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām

demokrātiskā sabiedrībā.

Atsaucoties uz Satversmes tiesas nolēmumiem, pieteikumā

secināts, ka vēlēšanu tiesībām esot pieļaujams noteikt tādus

ierobežojumus, kuri saistīti ar personas vecumu, pilsonību un

citiem apstākļiem. Proti, vēlēšanu tiesības neesot absolūtas, un

atsevišķos gadījumos tās varot ierobežot. Valstīm esot liela

izvēles brīvība šo tiesību īstenošanā, taču valsts noteiktajiem

ierobežojumiem vajagot samērīgi sabalansēt personas un valsts

intereses.

Apstrīdētā norma paredzot personas tiesību ierobežojumu,

tā esot noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, un tās

leģitīmais mērķis esot nodrošināt tiesnešu neatkarību. Tomēr

apstrīdētā norma indivīda tiesības ierobežojot vairāk, nekā

sabiedrība iegūstot no šāda ierobežojuma pastāvēšanas. Proti, lai

tiesnesi varētu pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, viņam

esot obligāts pienākums atstāt savu amatu.

Tiesneša pieteikšana par deputāta kandidātu nenozīmējot

viņa piederību attiecīgajai politiskajai organizācijai, jo esot

saistīta tikai ar tiesneša atbalstu šīs organizācijas nostājai un

mērķiem. Neviena persona pilsoniskā sabiedrībā neesot apolitiska

un katram esot sava nostāja politiskajos jautājumos. Bez tam

apstrīdētā norma nepamatoti ierobežojot tiesneša tiesības arī

salīdzinājumā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Republikas

pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteikto kārtību

izvirzīšanai par Eiropas Parlamenta vai pašvaldības domes

deputāta kandidātu. Attiecībā uz šīm vēlēšanām netiekot prasīts,

lai par deputāta kandidātu pieteiktais tiesnesis atstātu savu

amatu.