10. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, -

Saeima - lūdz atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām

Satversmes 1., 83. un 107. pantam.

10.1. Atbildes rakstā Saeima norāda, ka pēc lietas

ierosināšanas tā izdarījusi grozījumus Atlīdzības likumā un

likumā "Par tiesu varu", izslēdzot vai būtiski labojot

tiesību normas, kas regulē tiesnešu papildu atlīdzību un tās

noteikšanas kārtību. Līdz ar to esot lielā mērā novērstas

Pieteikuma iesniedzēju identificētās situācijas.

10.2. Ministru kabinets apstrīdētās normas esot

izstrādājis un iesniedzis Saeimā izskatīšanai vienotas atlīdzības

sistēmas ieviešanas ietvaros, paplašinot Atlīdzības likuma

tvērumu un to attiecinot gan uz tiesnešiem, gan prokuroriem, gan

citām amatpersonām, tai skaitā Saeimas deputātiem.

Atsaucoties uz Atlīdzības likuma grozījumiem pievienoto

anotāciju, Saeima norāda, ka apstrīdētās normas nodrošina

motivējošu atlīdzības sistēmu sabiedriskajā sektorā

nodarbinātajiem. Tā esot vērsta uz darba efektivitātes celšanu un

konkrētu darba rezultātu sasniegšanu atbilstoši izvirzītajiem

mērķiem. Šāda sistēma līdzsvarojot sabiedriskajā sektorā

nodarbināto atalgojumu, padarot to pārskatāmu un samērīgu

attiecībā uz amatiem un profesijām. Vienoti atalgojuma

noteikšanas pamatprincipi un kritēriji nodrošinot visas

atalgojuma sistēmas caurskatāmību un sabalansētību.

Likumprojekti, kas ietvēra apstrīdētās normas, neesot

izstrādāti krīzes ietekmē un neparedzot krīzes laika risinājumu.

Tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēma vienotās atalgojuma

sistēmas ietvaros tiekot kārtota ilgtermiņa perspektīvā, tas

neesot īslaicīgs risinājums.

Saeima uzskata, ka ir īstenota tiesnešu atlīdzības sistēmas

reforma un tai ir leģitīms mērķis, nopietni iemesli un saprātīgs

pamatojums.

10.3. Saeima uzskata, ka, pieņemot apstrīdētās normas,

nav notikuši procesuāli pārkāpumi.

Likumdevējs, veicot tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformu,

esot uzklausījis tiesu varu un konsultējies ar to. Atbildes

rakstā uzsvērts, ka likumprojekti, kas ietvēra apstrīdētās

normas, esot nosūtīti Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai un

Saeima analizējusi un vērtējusi Tieslietu padomes lēmumu.

Parlamentārās procedūras ietvaros esot veikts intensīvs un rūpīgs

likumprojektu pilnveidošanas darbs.

Likumprojektu steidzamība esot bijusi pamatota ar laiku, kāds

likumdevējam atvēlēts lēmuma pieņemšanai atbilstoši Satversmes

tiesas spriedumam. Turklāt tas bijis saistīts arī ar jaunās

Saeimas ievēlēšanu un sanākšanu. Likumprojekti Saeimā esot

iesniegti vēl pirms valsts budžeta likumprojektu paketes

iesniegšanas, bet paketē esot iekļauti pēc Ministru kabineta

lūguma.

10.4. Saeima pauž viedokli, ka apstrīdētās normas

atbilst tiesiskās paļāvības principam, jo tas neliedz izdarīt

grozījumus pastāvošajā tiesiskajā regulējumā. Apstrīdētās normas

neesot pazeminājušas tiesnešu un prokuroru reālās mēnešalgas,

gluži otrādi - tās tikušas palielinātas par 30 - 40 procentiem

laikā, kad citiem algas neesot palielinātas vai pat esot

samazinātas. Turklāt likumdevējs, "ņemot vērā gadiem ilgu

tiesu varas aizmiršanu, atstāšanu pabērna lomā", tiesnešiem

un prokuroriem atbilstoši valsts budžeta iespējām paredzējis

vienreizēju kompensāciju par pāreju uz jauno atlīdzības

sistēmu.

10.5. Atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem, Saeima

norāda, ka Atlīdzības likumā nav ietvertas tiesību normas, kas

īpaši regulētu tiesnešu atlīdzības pārskatīšanas kārtību. Tomēr

vispārējo tiesisko pamatu atlīdzības pārskatīšanai paredzot

Atlīdzības likuma 3. panta septītā daļa.

10.6. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis Jānis Pleps

papildus jau minētajiem argumentiem norādīja, ka finansējums ir

politiska izšķiršanās un atalgojuma apmērs nav pārbaudāms

Satversmes tiesā.

Satversmes tiesa 2010. gada 18. janvāra sprieduma 11.5. punktā

esot devusi ļoti skaidrus un precīzus kritērijus, pēc kādiem

Saeima var veikt tiesnešu atlīdzības sistēmas reformu, proti,

likumdevējam ir jāsniedz reformas pamatojums, reformai ir jābūt

leģitīmam mērķim un nopietniem iemesliem. Reformas izstrādē esot

jāiesaista tiesu vara - jāuzklausa un jārespektē tiesu varas

viedoklis. Turklāt būtisks nosacījums esot tas, lai reformas

izstrādāšanu nebūtu ietekmējusi krīze.

J. Pleps norādīja, ka krīze sākās 2008. gadā. Taču tas, kas

pašlaik notiek gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, esot uzskatāms

par pilnīgi jaunu ekonomisko situāciju, kas pieprasot mainīt

valsts tērēšanas politiku.

J. Pleps vērsa uzmanību uz to, ka likumos esot izdarīti

grozījumi un tiesības vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu

jautājumos, kas saistīti ar tiesu varas funkcionēšanu, tagad esot

paredzētas Tieslietu padomei. Līdz ar to izveidojusies tāda

situācija, ka tiesnešu un prokuroru iespējām iesniegt Satversmes

tiesā konstitucionālo sūdzību esot citāds apjoms nekā pirms

minētajiem grozījumiem. Šajā lietā risināmie jautājumi esot

tipisks konstitucionālo institūciju kompetenču strīds, un

vispiemērotākā forma šāda strīda risināšanai būtu Tieslietu

padomes tiesību izmantošana.

Saeimas pārstāvis norādīja, ka ir pietiekami daudz dažādu

mehānismu, ar kādiem tiesu vara var aizstāvēt savu neatkarību.

Bet tas esot darāms varas dalīšanas principa kontekstā, nevis ar

konstitucionālo sūdzību.