9. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likumdevējs,

īstenojot tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformu, ir pieļāvis

gan procesuālas, gan saturiskas kļūdas.

9.1. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka reformas

sagatavošanas laikā tiesu varas uzklausīšanas process ir bijis

formāls. Turklāt nepatiesa esot 10. Saeimas 2010. gada 16.

decembra sēdē deputāta V. Agešina paustā norāde, ka Tieslietu

padomes viedoklis ir daļēji ņemts vērā.

Bez tam Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisija darbam ar

Tiesu iekārtas likumu (turpmāk - Apakškomisija) esot nosūtījusi

individuāli katram tiesnesim vēstuli, kurā lūgusi paust viedokli

par likumprojektiem. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka to

nevarot atzīt par atbilstošu valsts varas atzaru savstarpējās

komunikācijas veidu, jo šādās sarunās likumdevējam esot iespējams

kaut vai šķietami ietekmēt tiesu varu. Līdz ar to tiesnešu un

prokuroru atalgojuma reforma esot veikta pretēji varas dalīšanas

principam un tiesneša neatkarības principam.

9.2. Tiesnešu un prokuroru atalgojuma reforma esot

veikta budžeta likumprojektu paketes ietvaros, likumprojekti

atzīti par steidzamiem un izskatīti divos lasījumos. Lai gan

likumprojektiem, kuros ietvertas apstrīdētās normas, ir ietekme

uz valsts budžetu, tiem esot daudz plašāka nozīme, jo tie

saistīti ar tiesneša neatkarības garantijām. Tāpēc neesot bijusi

pieļaujama to izskatīšana steidzamības kārtībā budžeta

likumprojektu paketes ietvaros. Šāda procedūra esot liegusi gan

kvalitatīvas diskusijas Saeimā par pašu reformu, gan tiesības

Valsts prezidentam prasīt likumu otrreizēju caurlūkošanu

Saeimā.

9.3. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar

apstrīdētajām normām tiesnešu un prokuroru pilnvaru laikā ir

samazināta viņiem likumā noteiktā atlīdzība. Līdz ar to esot

aizskarta gan Pieteikuma iesniedzēju tiesiskā paļāvība, gan

ikvienam tiesnesim un prokuroram Satversmes 107. pantā paredzētās

tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.

9.4. Pieteikuma iesniedzēji pauž viedokli, ka

likumprojektu anotācijās norādītās iepriekšējās atlīdzības

sistēmas problēmas un jaunās atlīdzības sistēmas izveidošanas

iemesli ir tikai šķietami. Reformas patiesais mērķis esot bijis

samazināt tiesnešu un prokuroru atalgojumu.

Atlīdzības likumā dažādām amatpersonām un darbiniekiem esot

paredzēti dažādi atalgojuma noteikšanas principi, tostarp arī

piesaiste Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas

paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba

samaksas apmēram, kas agrāk tika izmantots tiesnešu mēnešalgas

aprēķināšanai. Līdz ar to netiekot nodrošināts Atlīdzības likuma

1. pantā minētais mērķis amatpersonu atlīdzības noteikšanā

ievērot līdzvērtīgus nosacījumus.

Atsaucoties uz Atlīdzības likuma 4. panta trešo daļu,

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka tiesnešu un prokuroru darba

samaksas sasaiste ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās

struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālo apmēru (12.

mēnešalgu grupa) dodot iespējas Ministru kabinetam,

pārklasificējot amatus, ietekmēt tiesnešu un prokuroru

mēnešalgu.

Turklāt iepriekšējā atlīdzības sistēma esot nodrošinājusi

tiesnešu un prokuroru atalgojuma sasaisti ar valsts ekonomiskās

attīstības ciklu.

9.5. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka tiesnešu un

prokuroru atalgojuma reformas saturiskās kļūdas pārkāpj

Satversmes 83. pantā nostiprināto tiesneša neatkarības

principu.

Aizliegums samazināt tiesneša atlīdzību viņa pilnvaru laikā

attiecoties ne tikai uz darba samaksu, bet arī uz sociālajām

garantijām. Atlīdzības likumā esot samazināti vairāku pabalstu

apmēri, netiekot paredzēta dzīvības apdrošināšana ne tiesnešiem,

ne prokuroriem.

9.6. Pieteikuma iesniedzēji pauž viedokli, ka

Satversmes 107. pantā ietvertās tiesības saņemt veiktajam darbam

atbilstošu samaksu tiesnešiem un prokuroriem tiekot aizskartas,

jo ar apstrīdētajām normām esot pārkāpti vispārējie tiesību

principi. No Satversmes 107. panta izrietot, ka atbilstoša

samaksa ir tāda, kas pietiekami atspoguļo arī veiktā darba

raksturu. Tiesnešu un prokuroru darba samaksu par atbilstošu

varot uzskatīt vienīgi tad, ja tās noteikšanā tiek ņemts vērā

tiesnešu neatkarības princips. Tā kā apstrīdētās normas pārkāpjot

tiesnešu neatkarības, tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības

principus, Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ir aizskartas viņu

tiesības uz atbilstošu samaksu un apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 107. pantam.

9.7. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis

Jānis Neimanis uzsvēra: "Satversmes tiesa jau iepriekš

bija atzinusi, ka tiesnesim viņa pilnvaru laikā atalgojuma

samazināšana nav pieļaujama, ja vien tam nav kādi īpaši sociāli

spiedīgi apstākļi." Pieteikuma iesniedzēji neiebilstot pret

to, ka tiesnešu darba atlīdzība noteikta Atlīdzības likumā.

Netiekot apstrīdētas arī koeficientu savstarpējās attiecības, bet

tikai atalgojuma aprēķināšanas princips un līdz ar to arī galīgā

summa.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji apstrīd visas tās normas,

kas būtiski maina tiesneša atalgojumu, un prasa, lai viss

atlīdzības regulējums "atgrieztos atpakaļ likumā "Par

tiesu varu"". Arī tā saucamā solidaritātes klauzula

esot tikai tukši vārdi.