22. pants

Pieteikuma iesniedzēji lūdz izvērtēt vairāku tādu

tiesību normu atbilstību Satversmei, kuras nosaka tiesnešu un

prokuroru atlīdzības sistēmu.

22.1. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis

precizēja prasījumu, paskaidrojot, ka Atlīdzības likuma 4. panta

devītā daļa apstrīdēta tikai tiktāl, ciktāl tā paredz tiesneša

mēnešalgu noteikt, piesaistot to valsts tiešās pārvaldes iestādes

jurista mēnešalgai. Lietā neesot strīda par šīs normas otro

teikumu, kas paredz prokurora mēnešalgas piesaisti rajona

(pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu,

kā arī par Atlīdzības likuma 6.1 panta trešo, ceturto,

piekto un sesto daļu. Atlīdzības likuma 6.1 panta otrā

daļa un 6.2 pants apstrīdēts, ciktāl tas mēnešalgas

aprēķināšanu saista ar valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu.

Savukārt 2010. gada 16. decembra likuma "Grozījumi likumā

"Par tiesu varu"" 4. pants apstrīdēts vienīgi

tiktāl, ciktāl tas papildina likumu ar 66.1 pantu.

22.2. Apstrīdētā tiesnešu un prokuroru atlīdzības

sistēma reglamentēta Atlīdzības likumā. Tā izveidota, izdarot

grozījumus vairākos normatīvajos aktos. No pieteikuma izriet, ka

strīds lietā ir par to:

1) vai jaunā atlīdzības sistēma un tās ieviešanas procedūra

atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām un

2) vai tiesiskais regulējums, ar kuru noteikts tiesnešu un

prokuroru atalgojums, atbilst tiesiskās paļāvības principam.

Arī lietas dalībnieki juridisko argumentāciju snieguši par

visas atlīdzības sistēmas atbilstību kopumā.

Ņemot vērā to, ka tiesnešu un prokuroru atlīdzības jautājumu

reglamentē visas apstrīdētās normas, tās ir vērtējamas kā vienots

regulējums.

Līdz ar to izskatāmās lietas

ietvaros apstrīdētās normas vērtējamas kā vienots regulējums, kas

nosaka tiesnešu un prokuroru atlīdzību.