26. pants

Satversmes tiesa 2010. gada 18. janvāra spriedumā

un 2010. gada 22. jūnija spriedumā vērtēja tiesneša atlīdzības

samazinājuma atbilstību Satversmes 107. pantam (sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 22. jūnija sprieduma 19.1.-19.6. punktu un

2010. gada 18. janvāra sprieduma 13. punktu). Minētajās

lietās, kas bija ierosinātas pēc konstitucionālās sūdzības,

Satversmes tiesa vērtēja arī apstrīdēto normu atbilstību varas

dalīšanas principam un tiesu neatkarības principam. Ņemot par

pamatu varas dalīšanas principu, Satversmes tiesa norādīja, ka,

pirmkārt, tiesības noteikt tiesnešu darba samaksu pieder

likumdevējam un, otrkārt, demokrātiskā valstī nebūtu pieļaujams,

ka tiesnešu algu noteiktu paši tiesneši vai izpildvara (sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma 11.

punktu).

Minētajos spriedumos tika uzsvērts, ka likumdevējam, pieņemot

lēmumus par tiesu darbību, tai skaitā jautājumos par finansējumu

un atalgojumu, jādod tiesu varai iespēja izteikt savu viedokli un

šis viedoklis jārespektē atbilstoši varas dalīšanas principam.

Tiesa arī norādīja, ka atsevišķu tiesu varas pārstāvju

iesaistīšana tiesnešu atalgojuma jautājumu risināšanā nebūtu

vēlama, jo tas var ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu

neatkarībai un objektivitātei (sk. Satversmes tiesas 2010.

gada 22. jūnija sprieduma 29.1. punktu). Tiesu varas

pārstāvībai un tās interešu aizstāvēšanai būtu izveidojama

neatkarīga institūcija (sk. Satversmes tiesas 2010. gada

18.janvāra sprieduma 8.1., 11.5. un 24. punktu).

Ar 2010. gada 3. jūnija likumu "Grozījumi likumā

"Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2010. gada 1.

augustā, ir izveidota Tieslietu padome - koleģiāla institūcija,

kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē un

kas pārstāv tiesu varu. Likumā paredzētas arī Tieslietu padomes

tiesības savas kompetences ietvaros iesniegt pieteikumu par

lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.

Tieslietu padomes pastāvēšana nekādā veidā neierobežo tiesnešu

un prokuroru individuālo tiesību apjomu. Tomēr tai piešķirtā

kompetence dod pamatu atzīt, ka tiesu neatkarības garantiju

aizstāvēšanā Satversmes tiesā Tieslietu padomei ir plašākas

procesuālās tiesības nekā indivīdam. Tieslietu padome var

iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā arī tādā gadījumā, ja likums

neatbilst Satversmes 83. pantam, bet šī neatbilstība nerada

personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.