27. pants

Pieteikuma iesniedzēji apstrīd gan tiesnešu un

prokuroru atlīdzības sistēmas principus, gan šīs sistēmas

ieviešanas procedūru. Vienlaikus tiek apstrīdēts arī tiesnešu un

prokuroru atlīdzības sistēmas ieviešanas rezultātā noteiktais

atalgojuma samazinājums un tā atbilstība tiesiskās paļāvības

principam.

27.1. Par tiesneša amatam atbilstošu uzskatāma tāda

darba samaksa, kas, "pirmkārt, ir pietiekami

konkurētspējīga, lai piesaistītu tiesneša amatam spējīgus un

kompetentus juristus. Otrkārt, [..] ir pietiekama, lai, ņemot

vērā tiesnešu pieņemto lēmumu nozīmi un ietekmi, likumā noteikto

amatu savienošanas aizliegumu, kā arī tiesneša darba apjomu,

tiesneši baudītu pienācīgu ekonomisko neatkarību"

(Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma 20.

punkts). Līdz ar to tiesnešu atlīdzības atbilstība, ciktāl tā

saistīta ar atalgojuma samazinājumu, izvērtējama Satversmes 107.

panta ietvaros. Savukārt prasījums attiecībā uz atlīdzības

sistēmas saturu un tās pieņemšanas procedūru izriet no Satversmes

83. pantā ietvertā tiesnešu neatkarības principa.

27.2. Satversmes 83. pants aizsargā tiesnešu atlīdzības

faktisko vērtību, liekot to saglabāt (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 18. janvāra sprieduma 11.2. punktu). Pieteikuma

iesniedzēji konstitucionālās sūdzības ietvaros apstrīd atbilstību

tiesiskās paļāvības principam, jo tiesnešu un prokuroru

atalgojuma apmērs saskaņā ar jauno atlīdzības sistēmu esot

samazināts.

Ja Satversmes tiesa, izvērtējot konstitucionālo sūdzību,

konstatē, ka līdz ar jauno atlīdzības sistēmu ir samazināta

atalgojuma vērtība, tai jāvērtē ne tikai apstrīdēto normu

atbilstība Satversmes 107. pantam, bet arī atlīdzības sistēmas

saturs un tās pieņemšanas procedūra. Tas izriet no Satversmes

tiesas uzdevuma atbilstoši tās kompetencei nodrošināt tādas

tiesību sistēmas pastāvēšanu, kurā pēc iespējas pilnīgāk tiktu

novērsts regulējums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka

juridiskā spēka tiesību normām (aktiem), kā arī dot savu

vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos jautājumos (sk. Satversmes

tiesas 2009. gada 7. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 11.2.

punktu).

Prasījums par atlīdzības sistēmas saturu un tās pieņemšanas

procedūru izriet no Satversmes 83. pantā ietvertā tiesnešu

neatkarības principa. Līdz ar to šāds prasījums viens pats, ja

tas nav saistīts ar pamattiesību aizskārumu, nevarētu tikt

izvirzīts konstitucionālajā sūdzībā. Šādu strīdu risināšanai

likums "Par tiesu varu" un Satversmes tiesas likums

paredz Tieslietu padomes tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes

tiesā. Ja apstrīdētās normas nav samazinājušas tiesnešu un

prokuroru atalgojuma faktisko vērtību, tad Satversmes tiesai nav

pamata turpināt tiesvedību lietā.