30. pants

Izskatot lietu, Satversmes tiesa konstatēja, ka

konstitucionālajā sūdzībā norādītas atlīdzības sistēmas

problēmas. Arī likumdevējs vairākkārt atzina, ka jauno sistēmu ir

nepieciešams pilnveidot.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka no varas dalīšanas principa

izriet likumdevēja pienākums, pieņemot lēmumus par tiesu darbību

- gan budžeta, gan citos ar tiesas funkciju izpildi saistītos

jautājumos, dot iespēju tiesu varu pārstāvošai neatkarīgai

institūcijai izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas ietekmē

tiesu darbību (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra

sprieduma 8.1. punktu). Demokrātiskā valstī varas dalīšanas

princips ne tikai nošķir varas atzarus, bet ietver arī prasību

pēc to savstarpējas sadarbības.

Izstrādājot jauno atlīdzības sistēmu, likumdevējs lūdza gan

Tieslietu padomi, gan individuāli katru tiesnesi sniegt viedokli

par likumprojektiem.

Satversmes tiesa jau norādīja, ka atsevišķu tiesu varas

pārstāvju iesaistīšana tiesnešu atalgojuma jautājumu risināšanā

nav vēlama, jo tas var ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu

neatkarībai un objektivitātei (sk. Satversmes tiesas 2010.

gada 22. jūnija sprieduma 29.1. punktu). Konkrētajā situācijā

viedokli par likumprojektiem, kuros ietvertas apstrīdētās normas,

izteica vairāk nekā trīs simti tiesnešu. Saeima, atbildot uz

Satversmes tiesas jautājumiem, norādīja, ka tiesnešu sniegtās

atbildes esot vērtētas Apakškomisijas 2010. gada 14. decembra

sēdē. Tomēr Apakškomisijas sēdes protokols liecina, ka tiesnešu

viedokļus deputāti pēc būtības nav vērtējuši. Protokolā ietvertā

informācija liecina, ka sēdē uzklausīti vairāku ministriju

ierēdņi par viņu darba pienākumiem, iegūto izglītību un

kvalifikāciju. Vienīgais ieraksts protokolā, kas liecina par

deputātu vērtējumu, ir deputāta Dzintara Rasnača norādījums par

tabulas "Tiesnešu vēstuļu analīze" 5. priekšlikumu.

Līdz ar to likumdevēja komunikācija individuāli ar katru tiesnesi

ir bijusi ne tikai neatbilstoša varas dalīšanas principam un

tiesnešu neatkarības principam, bet konkrētajā gadījumā - arī

formāla.

Satversmes tiesa jau norādīja, ka tiesu sistēmas politikas un

stratēģijas izstrādei, tiesu sistēmas darba organizācijas

pilnveidošanai un tiesu varas viedokļa pārstāvēšanai ir izveidota

Tieslietu padome. Saeimas 2010. gada 21. janvāra sēdē deputāte S.

Āboltiņa norādīja uz Tieslietu padomes nozīmīgo lomu tādu lēmumu

pieņemšanā, kuri skar tiesu sistēmu, un paskaidroja, ka "bez

Tieslietu padomes viedokļa uzklausīšanas un vērā ņemšanas turpmāk

daudzus jautājumus tiesu sistēmā nedz likumdevējs, nedz tieslietu

ministrs izlemt nevarēs". Ievērojot likumā "Par tiesu

varu" noteikto Tieslietu padomes kompetenci, Saeimas

pienākums ir pēc iespējas rūpīgāk izvērtēt Tieslietu padomes

sniegtos ieteikumus un viedokli par likumprojektiem, kas ietekmē

tiesu varas darbību. Likumdevēja un tiesu varu pārstāvošās

institūcijas - Tieslietu padomes - mijiedarbībai jābūt vērstai uz

to, lai stiprinātu demokrātiju un tiesiskas valsts darbību, kā

arī iespējami efektīvi nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Turklāt, īstenojot tiesu varas reformas, Tieslietu padomes un

likumdevēja vai likumprojekta izstrādātāja mijiedarbībai būtu

jānotiek visos reformas posmos.

Līdz ar to par atlīdzības sistēmas problēmu novēršanas

efektīvāko veidu uzskatāma likumdevēja un Tieslietu padomes

sadarbība to kompetences ietvaros.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2011-10-01 "Par Valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības

likuma 3. panta septītās daļas, 4. panta otrās daļas un 16. panta

pirmās, otrās un trešās daļas, ciktāl tās attiecas uz tiesnešiem

(zemesgrāmatu tiesnešiem) un prokuroriem, 4. panta devītās daļas,

6.1 panta, 6.2 panta, 14. panta pirmās

daļas piektā teikuma, 15. panta septītās daļas, pārejas noteikumu

8.4 punkta, likuma "Par tiesu varu"

89.11 panta 9.1 daļas un 2010. gada 16.

decembra likuma "Grozījumi likumā "Par tiesu

varu"" 4. panta un 10. panta, kā arī 2010. gada 16.

decembra likuma "Grozījumi Prokuratūras likumā" 2.

panta, 5. panta daļā par 55. panta trešās daļas izslēgšanu, 6.

panta daļā par 57.1 panta ceturtās daļas,

57.2 panta un 57.5 panta izslēgšanu

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107.

pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris