2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - lūdz Satversmes tiesu

izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. pantam.

Tiesībsargs norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertais

tiesiskais regulējums novērš atšķirīgo attieksmi pret

invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas

saņēmējiem. Tomēr šis regulējums ierobežojot to personu tiesības

uz kaitējumu kompensējošu sociālo nodrošinājumu, kuras

invaliditātes pensijas vietā saņem vecuma pensiju.

Tiesībsargs uzskata, ka personas ar Černobiļas

atomelektrostacijas (turpmāk - Černobiļas AES) avārijas rezultātā

iegūtu invaliditāti, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta

vecuma pensija, atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar

personām, kuras joprojām saņem invaliditātes pensiju kaitējuma

atlīdzības apmērā. Šādu viedokli Tiesībsargs pamato ar Satversmes

tiesas spriedumā lietā Nr. 2009-46-01 paustajiem apsvērumiem, ka

Černobiļas AES avārijas rezultātā iegūtā invaliditāte esot

personu grupas kopējā raksturojošā pazīme. Kaut arī, sasniedzot

pensionēšanās vecumu, iestājoties citi sociālie riski,

invaliditāte saglabājoties neatkarīgi no pensionēšanās vecuma

sasniegšanas.

Nedz Černobiļas likums, nedz likums "Par valsts

pensijām" neparedzot vecuma pensijas pārrēķināšanu personām,

kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija

sakarā ar likumā noteiktā vecuma sasniegšanu. Tādējādi apstrīdētā

norma pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas

vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Tiesībsargs atzīst, ka apstrīdētajai normai ir leģitīms

mērķis, tas ir tiesiskuma nodrošināšana un to personu

aizsardzība, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības

apmērā piešķirta līdz Černobiļas likuma spēkā stāšanās dienai.

Tomēr apstrīdētā norma neesot piemērota tās leģitīmā mērķa

sasniegšanai. Personas, kurām invaliditātes pensijas vietā

piešķirta vecuma pensija, turpinot saņemt pensiju, kuras apmērs

var būt aprēķināts, pamatojoties uz tiesību normu, kura ar

Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra spriedumu lietā Nr.

2009-46-01 tika atzīta par neatbilstošu Satversmei.

Pieteikuma papildinājumos Tiesībsargs noraida Latvijas

Republikas Saeimas argumentu, ka pieteikumā pēc būtības esot

apstrīdēta tiesību normas neesamības jeb likuma roba atbilstība

Satversmei. Tiesībsargs norāda, ka likumdevējam nekad neesot

bijis mērķa noteikt pensijas pārrēķinu personām, kurām

invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija. Tā kā par

likuma robu esot uzskatāma vienīgi likuma plānam pretēja

nepilnība, neesot pamata vecuma pensijas saņēmēju neiekļaušanu

apstrīdētajā normā uzskatīt par likuma robu.