3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) - nepiekrīt

Tiesībsarga viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Saeima norāda, ka apstrīdētā norma esot sagatavota un

pieņemta, izpildot Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra

spriedumu lietā Nr. 2009-46-01. Apstrīdētā norma novēršot

nepamatoti atšķirīgo attieksmi pret invaliditātes pensijas un

apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, kas tika konstatēta

Satversmes tiesas spriedumā.

Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam

Tiesībsarga norādītajā kontekstā, Saeima esot secinājusi, ka

Tiesībsargs apstrīdējis neesošas tiesību normas atbilstību

Satversmei. Proti, apstrīdētā norma, pēc Tiesībsarga ieskata,

neatbilstot Satversmes 91. pantam tiktāl, ciktāl tajā ietvertais

regulējums netiekot attiecināts arī uz vecuma pensijas

saņēmējiem. Saeima norāda uz Satversmes tiesas praksi, kurā esot

atzīts, ka Satversmes tiesa var izvērtēt tikai tiesību aktos

formulētas tiesību normas un nevar izvērtēt neesošas normas

atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

Likumdevēja mērķis bijis Černobiļas likumā noregulēt to

pensiju piešķiršanas nosacījumus, kuras nav saistītas ar noteikta

vecuma sasniegšanu, kad rodas tiesības uz vecuma pensiju. Vecuma

pensijas piešķiršanas kārtību visām personām nosakot likums

"Par valsts pensijām". Atbilstoši likumdevēja gribai un

Černobiļas likuma mērķim vecuma pensijas piešķiršanas un

pārrēķināšanas kārtība neesot ietverama apstrīdētajā normā. Tādēļ

Saeima uzskata, ka Tiesībsargs ir apstrīdējis tādu neesošu

tiesību normu, kuras pieņemšana ir likumdevēja kompetencē.

Normatīvajos aktos nostiprināto sociālo garantiju

paplašināšana, tajās ietverot arī atšķirīgu vecuma pensijas

piešķiršanas vai pārrēķināšanas kārtību, esot likumdevēja

tiesībpolitiskas izšķiršanās jautājums, kam iespējami vairāki

risinājumi. Tādējādi likumdevējam politiskā procesā esot tiesības

izvērtēt, vai šādas garantijas ir nepieciešamas un, ja ir

nepieciešamas, kāds būtu piemērotākais to apmērs un piešķiršanas

nosacījumi.

Personas ar Černobiļas AES avārijas rezultātā iegūtu

invaliditāti, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma

pensija, neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar

personām, kuras saņem invaliditātes pensiju kaitējuma atlīdzības

apmērā. Abas personu grupas atrodoties atšķirīgu sociālo risku

apstākļos, kas radot pamatu sniegt tām atšķirīgus sociālās

drošības pakalpojumus.

Invaliditātes pensija tiekot piešķirta darbspējīga vecuma

personām, kam iestājusies invaliditāte, kuras dēļ nepieciešams

atvietot personas negūtos ienākumus. Savukārt vecuma pensijas

mērķis esot personai, kura vairs nav darbspējīgā vecumā,

nodrošināt zināmu ienākumu atvietojumu sakarā ar vecuma

iestāšanos, kad persona vairs nav spējīga pati strādāt un gūt sev

ienākumus. Pret šo risku persona bijusi ilgstoši apdrošināta un

veidojusi uzkrājumus. Tādējādi apstrīdētā norma nepārkāpjot

Satversmes 91. pantā noteikto tiesiskās vienlīdzības principu, jo

paredzot atšķirīgu regulējumu atšķirīgos apstākļos esošām

personām.