2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Nauris

Durevskis - norāda, ka Civilprocesa likuma

363.28 panta devītā daļa redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2012. gada 1. jūlijam, un Maksātnespējas

likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkts neatbilst

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. un

106. pantam.

2.1. Pieteikuma iesniedzējs ir sertificēts

maksātnespējas procesa administrators.

Siguldas tiesa ar 2011. gada 27. janvāra

lēmumu lietā Nr. C35071511 apstiprināja Pieteikuma

iesniedzēju par administratoru fiziskās personas maksātnespējas

procesā. Izskatot maksātnespējas lietu, Siguldas tiesa

2012. gada 21. februārī pieņēma lēmumu atcelt

Pieteikuma iesniedzēju no administratora pienākumu veikšanas

iepriekš minētajā procesā. Šis lēmums citastarp ir pamatots ar

Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 2. un

7. punktu, t.i., maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu

prasību neievērošanu un ļaunprātīgu savu pilnvaru

izmantošanu.

2.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

Satversmes 92. panta pirmajā teikumā nostiprinātās

pamattiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses

taisnīgā tiesā ietver tiesības uz lietas izskatīšanu pēc

būtības.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka pirmās instances tiesa

lēmumu par administratora atcelšanu pieņem pēc savas iniciatīvas

un tai nav pienākuma uzklausīt administratora viedokli. Savukārt

Civilprocesa likuma 363.28 panta devītā daļa

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012. gada 1. jūlijam,

esot liegusi Pieteikuma iesniedzējam tiesības pārsūdzēt Siguldas

tiesas lēmumu, ar kuru viņš atcelts no administratora pienākumu

veikšanas. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējam tiekot liegtas

tiesības uz lietas izskatīšanu pēc būtības.

2.3. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkts

neatbilst Satversmes 92. un 106. pantam, jo paredz

nepārsūdzama pirmās instances tiesas lēmuma obligātas

sekas.

Ja tiesa atcēlusi administratoru no pienākumu veikšanas,

pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas

7. punktu, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa

administratoru asociācijai atbilstoši Maksātnespējas likuma

17. panta pirmās daļas 6. punktam esot jāizdod obligāta

satura administratīvais akts par administratora sertifikāta

darbības izbeigšanu. Bez šā sertifikāta Pieteikuma iesniedzējs

neesot tiesīgs turpināt savu darbību maksātnespējas procesa

administratora amatā. Līdz ar to tiekot aizskartas viņa

pamattiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.