16. pants

Apstrīdētās normas un tās jaunās redakcijas saturs

pēc būtības neatšķiras. Pieņemot KPL 2013. gada 23. maija

grozījumus, KPL tika papildināts ar tiešu norādi uz personas

tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem. Proti, KPL

60.2 panta trešās daļas l. punkts noteic, ka papildus

tiesībām, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, aizturētajam, kā

arī aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kuram piemērots ar

brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, ir tiesības

iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatots

ierosinājums piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības

līdzekli, ciktāl šāda piekļuve neapdraud citu personu

pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa

mērķa sasniegšanu.

16.1. Izmeklēšanas tiesnesim adresētais procesa

virzītāja ierosinājums piemērot apcietinājumu ir tikai viens no

vairākiem elementiem, kas nodrošina personai, kurai ir tiesības

uz aizstāvību, arī tiesības uz informāciju pirmstiesas

kriminālprocesā. Pēc šā ierosinājuma satura attiecīgā persona var

skaidri identificēt konkrētus procesa virzītāja pamatotus

apsvērumus, kas ir pamats apcietinājuma piemērošanai. Proti, kā

tas arī expressis verbis ir noteikts apstrīdētās normas

jaunajā redakcijā, procesa virzītāja ierosinājumam jāietver

"konkrētā drošības līdzekļa izvēles pamatojums ar

konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem".

Procesa virzītāja ierosinājumā ietvertām norādēm uz konkrētiem,

ar lietas materiāliem pamatotiem apsvērumiem nav nozīmes, ja

personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiek liegta piekļuve

šiem materiāliem. Tādējādi personai nedz pašai, nedz ar aizstāvja

starpniecību nav iespējams pārbaudīt, vai procesa virzītāja

sniegtā lietas materiālu interpretācija ierosinājumā par

apcietinājuma piemērošanu ir korekta.

Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētā ierosinājuma jēga ir

nodrošināt to, lai persona zinātu, kādus lietas materiālus tā ir

tiesīga izprasīt uzrādīšanai.

16.2. Nodrošinot personai tiesības iepazīties ar

kriminālprocesa materiāliem, ir jāņem vērā arī sabiedrības

intereses uz efektīva kriminālprocesa norisi un nepieciešamība

aizsargāt citu personu tiesības. KPL 60.2 panta trešās

daļas 1. punktā noteikts, ka piekļuve lietas materiāliem

nodrošināma tiktāl, ciktāl "šāda piekļuve neapdraud citu

personu pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē

kriminālprocesa mērķa sasniegšanu". Tomēr, kaut arī minētās

intereses uzskatāmas par svarīgām, KPL 375. pantā paredzētais

izmeklēšanas noslēpums vai citu personu tiesību aizsardzība nevar

kalpot par universālu pamatu tam, lai pirmstiesas kriminālprocesā

personai, kad tiek izlemts jautājums par tās apcietināšanu,

norādot uz minēto interešu esamību, tiktu atteikta piekļuve

visiem lietas materiāliem. Tāpēc ir jāpanāk saprātīgs līdzsvars

starp izmeklēšanas noslēpuma saglabāšanu un citu personu tiesību

respektēšanu, no vienas puses, un pušu līdzvērtīgu iespēju

principa ievērošanu, no otras puses. Šāds līdzsvars var tikt

panākts tad, ja pirmstiesas kriminālprocesa ietvaros personai

tiek uzrādīti nevis visi, bet tikai tie lietas materiāli, kas

pamato apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību un nevar nodarīt

būtisku kaitējumu citu personu tiesībām (kā, piemēram, sensitīvi

personas dati, komercnoslēpums) vai izmeklēšanas interesēm.

Savukārt procesa virzītājam ir pienākums organizēt

kriminālprocesu un tā lietas materiālus sakārtot tādā veidā, lai

vajadzības gadījumā tos materiālus, kuri pamato apcietinājuma

piemērošanu, varētu nošķirt no pārējiem materiāliem, kuru

uzrādīšana nav pieļaujama.

16.3. Nozīmīgu funkciju pirmstiesas apcietinājuma

piemērošanas procesā pilda izmeklēšanas tiesnesis. Izmeklēšanas

tiesnesis ir tiesnesis, kas likumā noteiktajos gadījumos un

kārtībā kontrolē cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā.

Tādējādi tieši izmeklēšanas tiesnesim ir jārod saprātīgs

līdzsvars starp cilvēktiesību aizsardzību un nepieciešamību

sabiedrības drošības interesēs ierobežot kādas personas tiesības.

Nav pieļaujama tāda situācija, ka tiek ierobežotas personas

pamattiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uz kuriem

pamatots apcietinājums, un šis pamattiesību ierobežojums netiek

nodots tiesas kontrolei.

Saskaņā ar KPL 40. pantā noteikto izmeklēšanas tiesneša

pienākums ir nodrošināt apcietinājuma piemērošanas procedūras

atbilstību cilvēktiesībām, tostarp Konvencijā un Satversmē

paredzētajām cilvēktiesībām. Pamatotu un izsvērtu lēmumu

izmeklēšanas tiesnesis var pieņemt tikai tad, ja abām pusēm ir

garantētas līdzvērtīgas iespējas, proti, tad, ja abas puses

vienlīdz labi pārzina strīda priekšmetu - lietas materiālus, kas

pamato apcietinājuma piemērošanu. Izmeklēšanas tiesnesis

nedrīkstētu ignorēt tādu situāciju, ka personai, par kuras

apcietināšanu tiek lemts, nav bijusi nodrošināta pušu līdzvērtīgu

iespēju principam atbilstoša pieeja kriminālprocesa

materiāliem.