15. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka no apstrīdētās

normas kopsakarā ar KPL 375. un 396. pantu izriet, ka nedz pašai

personai, kurai drošības līdzeklis tiek piemērots, nedz arī tās

aizstāvim nav skaidri noteiktu procesuālu tiesību iepazīties ar

krimināllietas materiāliem (materiālu oriģināliem, nevis

informāciju par tiem vai to pārstāstu), kas pamato šāda drošības

līdzekļa piemērošanu. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ikviens

procesa virzītāja norādītais pamatojums, arī drošības līdzekļa

izvēles pamatojums ar konkrētiem, uz lietas materiāliem

balstītiem apsvērumiem, esot tikai procesa virzītāja sniegta

lietas materiālu interpretācija, kas tos var atspoguļot

vienpusīgi un selektīvi. Savukārt Saeima un citas izskatāmajā

lietā iesaistītās personas, tostarp Ģenerālprokuratūra un

izmeklēšanas tiesneši, norāda, ka apstrīdētā norma neliedz

personai vai tās aizstāvim iespēju atbilstoši KPL 375. panta

pirmajai daļai iepazīties ar informāciju, uz kuras pamata procesa

virzītājs ierosinājis piemērot personai apcietinājumu.

Gan Pieteikuma iesniedzēja gadījumā, gan arī citos gadījumos,

par kuriem informāciju sniedzis Pieteikuma iesniedzēja

aizstāvis, personai vai tās

aizstāvim bijusi liegta iespēja pēc to pieprasījuma iepazīties ar

lietas materiāliem (sk. lietas materiālu 128. lpp.).

Pieteikuma iesniedzēja aizstāvis ar lūgumu ļaut iepazīties ar

lietas materiāliem vērsies gan pie procesa virzītāja, gan pie

izmeklēšanas tiesneša. Attiecīgajos dokumentos citastarp esot

bijušas ietvertas atsauces uz Konvenciju un ECT praksi.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas protokolā

norādīts, ka "tiesa nolemj advokāta lūgumu par iepazīšanos

ar kriminālprocesa materiāliem noraidīt, jo jautājumu par

iepazīstināšanu ar kriminālprocesa materiāliem izlemj procesa

virzītājs" (sk. lietas materiālu 168. lpp.). Lēmumā

par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu tiesa

norādījusi "[..] no krimināllietas materiāliem redzams, ka

Igors Jegorovs iepazīstināts ar aizturēšanas protokolu, lēmumu

par atzīšanu par aizdomās turēto, un viņam izsniegts ierosinājums

par apcietinājuma piemērošanu, kurā procesa virzītājs ir

atspoguļojis savus argumentus. Savukārt, ievērojot krimināllietas

efektīvas izmeklēšanas nepieciešamību, daļa no izmeklēšanas gaitā

savāktās informācijas ir konfidenciāla un netiek izpausta, lai

tādējādi netiktu traucēta izmeklēšana un pierādījumu iegūšanas

process" (sk. lietas materiālu 165. lpp.). Arī

procesa virzītāja, izvērtējusi minēto lūgumu un

"kriminālprocesa materiālus, kuri nevar tikt detalizēti

uzskaitīti", pamatojoties uz KPL 375. un 396. pantu,

norādījusi, ka "pieteikums dotajā brīdī nav izpildāms",

un to noraidījusi. Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas

prokuratūra noraidījusi Pieteikuma iesniedzēja sūdzību par minēto

lēmumu, norādot, ka procesa virzītāja pamatoti atsaukusies uz KPL

375. un 396. pantu. Pēc prokurora ieskata, Pieteikuma

iesniedzējam "nav nepieciešams papildus iepazīties ar

krimināllietas materiāliem, lai saprastu, uz kāda pamata tika

pieņemts lēmums par drošības līdzekļa - apcietinājuma

piemērošanu" (sk. lietas materiālu 189. lpp.).

Līdz ar to pamattiesību ierobežojums Pieteikuma iesniedzējam

radies nevis apstrīdētās normas dēļ, bet gan procesa virzītāja

rīcības rezultātā. Savukārt tiesa nav pārbaudījusi šāda

ierobežojuma samērīgumu (tiesiskumu). Turklāt ierobežojums

iepazīties ar lietas materiāliem pamatots nevis ar apstrīdēto

normu, bet gan ar KPL 375. un 396. pantu.

Tādējādi apstrīdētā norma neierobežo

Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā

noteiktās pamattiesības.