2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Igors Jegorovs

(turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka apstrīdētā norma

neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

2.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma

ierobežojot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā

pirmstiesas stadijā, kad tiek izlemts jautājums par apcietinājuma

piemērošanu. Proti, apstrīdētajā normā esot paredzēts, ka

personai, kurai procesa virzītājs ierosina piemērot

apcietinājumu, ir tiesības iepazīties ar izmeklēšanas tiesnesim

adresētu procesa virzītāja ierosinājumu par apcietinājuma

piemērošanu. Taču ne šī norma, ne citas KPL normas neparedzot

attiecīgajai personai iespēju iepazīties ar tiem kriminālprocesa

materiāliem, ar kuriem procesa virzītājs pamatojis savu

ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, personas iespēja

iepazīties ar procesa virzītāja ierosinājumu par apcietinājuma

piemērošanu nenodrošinot to, ka pirmstiesas kriminālprocesā tiek

īstenotas personas tiesības uz aizstāvību. Ierosinājums, kurā ne

vienmēr tiekot atspoguļoti visi lietā būtiskie apstākļi, esot

vienīgi procesa virzītāja interpretācija par konkrētā

kriminālprocesa materiāliem. Personai esot liegta iespēja

pilnvērtīgi paust savu viedokli par drošības līdzekļa pamatotību

un efektīvi apstrīdēt procesa virzītāja norādīto motivāciju.

Tādējādi netiekot ievērots pušu līdztiesības princips un

sacīkstes princips un līdz ar to tiekot pārkāptas tiesības uz

taisnīgu tiesu.

Apstrīdētajā normā ietvertais regulējums nesamērīgi

ierobežojot tiesības uz taisnīgu tiesu personai, par kuras

apcietināšanu tiek lemts. Pieteikuma iesniedzējs pieļauj, ka

pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu personu

tiesību aizsardzība, jo kriminālprocesa materiāli varot norādīt

uz konkrētiem pierādījumiem, tostarp personu liecībām, un

tādējādi persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, atrazdamās

brīvībā, varot traucēt izmeklēšanu, citastarp ietekmējot minētās

personas.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajā normā ietverto

ierobežojumu neatsverot arī izmeklēšanas tiesneša institūts

kriminālprocesā. Praksē izmeklēšanas tiesneši vispār atsakoties

iepazīstināt personas ar jebkādiem kriminālprocesa materiāliem.

Līdz ar to izmeklēšanas tiesnesis neesot uzskatāms par

"objektīvu un neatkarīgu" tiesu.

Pieteikuma iesniedzējs pauž viedokli, ka apstrīdētā norma

pieļauj informācijas slēpšanu kriminālprocesā. Taču personai, par

kuras apcietināšanu tiek lemts, vajagot būt nodrošinātai iespējai

iepazīties ar pierādījumiem, kas, pēc procesa virzītāja ieskata,

pamato ierosinājumu tai piemērot apcietinājumu. Uz minēto norādot

arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) prakse lietās

par apcietinājuma piemērošanu.

2.2. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma

iesniedzējs norāda, ka pēc būtības piekrīt tai kriminālprocesuālo

tiesību normu interpretācijai, kas ietverta Saeimas iesniegtajos

dokumentos. Tomēr Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka praksē

procesa virzītāji KPL 12. pantā noteiktos pienākumus

interpretējot tik šauri, cik vien tas iespējams. Tādēļ to

situāciju, ka KPL neparedzot personai, par kuras apcietināšanu

tiek lemts, tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem,

kas, pēc procesa virzītāja ieskata, pamato nepieciešamību

piemērot apcietinājumu, neesot iespējams atrisināt ne tiesību

normu interpretācijas ceļā, nedz arī ar lēmumu par tiesvedības

izbeigšanu Satversmes tiesas lietā.