5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā

norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Tiesībsargs norāda: lai persona varētu īstenot Eiropas Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk -

Konvencija) 5. panta otrajā daļā paredzētās tiesības, esot

svarīgi personai nodrošināt tiesības iepazīties ar faktiem un

apstākļiem, kas ir par pamatu tās tiesību un brīvību

ierobežojumam.

Procesuālās līdztiesības princips esot būtisks tiesību uz

taisnīgu tiesu elements. Atbilstoši šim principam procesa

dalībnieku tiesībām esot jābūt taisnīgi līdzsvarotām, proti,

katram vajagot būt nodrošinātai iespējai izmantot procesuālos

līdzekļus un nevienu procesa dalībnieku nedrīkstot nostādīt

nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem. No minētā

principa izrietot valsts pienākums izveidot tādu lietu

izskatīšanas procesuālo regulējumu, kas efektīvi nodrošinātu tā

ievērošanu.

Apstrīdētā norma ierobežojot personai, kurai ir tiesības uz

aizstāvību, un tās aizstāvim tiesības iepazīties ar

kriminālprocesa materiāliem, kas ir par pamatu apcietinājuma

piemērošanai. Minētais ierobežojums izrietot no KPL 375. panta,

kas aizsargājot izmeklēšanas noslēpumu un praksē pēc būtības

nozīmējot tiesības iepazīties tikai ar apstrīdētajā normā minēto

ierosinājumu, nevis pašiem kriminālprocesa materiāliem, no kuriem

izriet nepieciešamība piemērot drošības līdzekli.

Ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms

mērķis - citu konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu

(piemēram, cietušo vai liecinieku) interešu aizsardzība un

netraucētas kriminālprocesa gaitas nodrošināšana. Apstrīdētā

norma nodrošinot to, ka kriminālprocesa materiālos ietvertā

informācija netiek izpausta personai, kura varētu ietekmēt

cietušos vai lieciniekus. Tāpēc personai un tās aizstāvim esot

pieejama vienīgi tā informācija, kuru procesa virzītājs

uzskatījis par nepieciešamu ietvert apstrīdētajā normā

paredzētajā ierosinājumā. Līdz ar to varot rasties tāda

situācija, ka persona un tās aizstāvis tiek maldināti par ziņu

patieso apjomu. Tāpat apstrīdētā norma varot kļūt par

kriminālprocesa materiālu vienpusīgas interpretācijas cēloni.

Apstrīdētā norma neparedzot katra gadījuma individuālu

izvērtēšanu, kas būtu uzskatāma par saudzējošāku leģitīmā mērķa

sasniegšanas līdzekli.

Tiesībsargs papildus norāda, ka KPL 2013. gada 23. maija

grozījumi varētu novērst apstrīdētās normas nepilnības, ja tiktu

piemēroti atbilstoši to mērķim un jēgai, katrā konkrētā gadījumā

veicot atbilstošu individuālu izvērtējumu.