13. pants

Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana

ietver piemērojamās tiesību normas atrašanu un atbilstošu

iztulkošanas jeb interpretācijas metožu izmantošanu,

intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu,

judikatūras un tiesību doktrīnas izmantošanu, kā arī tiesību

tālākveidošanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 4.

janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 17. punktu).

Ir atzīts arī tas, ka tiesai pirms vēršanās Satversmes tiesā

ir konkrētās tiesību normas kontroles ietvaros jāpārbauda, vai

nav iespējams ar juridisko metožu palīdzību atspēkot radušās

šaubas par šīs tiesību normas neatbilstību augstāka juridiska

spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 11.

jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-01 6.

punktu).

Izskatāmajā gadījumā Pieteikuma iesniedzēja nav pilnībā

izmantojusi juridiskās metodes konkrētā tiesiskā strīda

atrisināšanai. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata turpināt

tiesvedību šajā lietā un vērtēt apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un

trešajam teikumam.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr.

2014-16-01 "Par Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1.

punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.

pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš