Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2014-16-01

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

Tieslietu ministrija (turpmāk - Tieslietu ministrija) -

piekrīt Saeimas atbildes rakstā izteiktajam viedoklim, ka tiesību

normu interpretācijas ceļā varot secināt, ka apstrīdētā norma

atļauj renovēt vai rekonstruēt esošās ēkas un būves. Tieslietu

ministrija uzskata, ka lietā noskaidrojams tas, vai ēka, no kuras

pēc ugunsgrēka palikuši tikai pamati, joprojām atzīstama par

būvi.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju

Pieteicējam piederošā ēka esot reģistrēta Nekustamā īpašuma

valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra

informācijas sistēma). Konkrētajai ēkai esot veikta kadastrālā

uzmērīšana. Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra

noteikumu Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas

noteikumi" 129. punktam Kadastra informācijas sistēmā

reģistrētas ēkas datus varot aktualizēt tikmēr, kamēr apvidū tai

iespējams noteikt apjoma rādītājus - apbūves laukumu un ārtelpu

platību. Arī gadījumā, kad no ēkas palikuši tikai pamati, tā

netikšot dzēsta no Kadastra informācijas sistēmas un turpināšot

pastāvēt kā būve.

Pēc Tieslietu ministrijas domām, apstrīdētā norma neierobežo

iespēju daļēji bojā gājušu ēku atjaunot tādā apjomā un veidolā,

kādā tā sākotnēji bija uzbūvēta (vai kādā to bija iecerēts

uzbūvēt) saskaņā ar iepriekš akceptēto būvprojektu. Līdz ar to

esot iespējama attiecīgās būves renovācija vai

rekonstrukcija.