3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas argumentiem un

lūdz Satversmes tiesu izvērtēt, vai ir lietderīgi turpināt

tiesvedību šajā lietā.

Saeima norāda, ka Aizsargjoslu likuma 36. pants spēkā esošajā

redakcijā esot pieņemts sarežģītu kompromisu rezultātā, ar

vairākiem grozījumiem cenšoties panākt pēc iespējas taisnīgāku

līdzsvaru starp atsevišķu personu tiesībām rīkoties ar tām

piederošo īpašumu, no vienas puses, un sabiedrības un jebkuras

personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, saglabājot un

aizsargājot krasta kāpu aizsargjoslu, no otras puses. Šis

apstāklis ņemams vērā Aizsargjoslu likuma 36. panta

interpretēšanā un apstrīdētās normas satversmības

izvērtēšanā.

Saeima uzskata, ka pirms apstrīdētās normas satversmības

pārbaudes nepieciešams noskaidrot apstrīdētās normas saturu un

pārbaudīt, vai apstrīdētā norma patiešām tiesiski nenoregulē

Pieteicēja situāciju.

Atbildes rakstā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja juridisko

argumentāciju balstījusi uz Augstākās tiesas judikatūru. Taču

Augstākās tiesas izskatīto lietu faktiskie apstākļi būtiski

atšķiroties no patlaban izskatāmās lietas faktiskajiem

apstākļiem. Pēc Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzējas

minētajos Augstākās tiesas nolēmumos risinātais tiesību jautājums

bijis saistīts ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4.

punkta piemērošanu, taču apstrīdētā norma paredz cita veida

izņēmumus no aizlieguma celt jaunas un paplašināt esošās ēkas un

būves krasta kāpu aizsargjoslā. Tāpēc izskatāmajā lietā neesot

piemērojams Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4.

punkts.

Saeima norāda, ka Būvniecības likuma 1. panta 3. punkts definē

būvi kā būvniecības procesā radušos ar zemi saistītu veidojumu,

kam ir noteikta funkcija. Nodegušas nepabeigtas dzīvojamās mājas

pamati arī esot uzskatāmi par būvi. Tātad, ja ir saglabājušies

ēkas pamati, šāds objekts joprojām Valsts zemes dienesta kadastra

reģistrā saglabājoties kā būve.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa

noteikumu Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk -

Vispārīgie būvnoteikumi) 21., 22. un 23. punktu rekonstrukcija

esot būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas

apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa,

nemainot apjomu; renovācija esot būves vai tās daļas remonts

(kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot

nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī

mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē,

nemainot tās apjomu un funkciju; savukārt restaurācija esot būves

vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās

informācijas zinātnisku izpēti.

Pēc Saeimas domām, konkrētajā gadījumā, kad dzīvojamā māja

nodegusi līdz pamatiem, tiesību normu interpretācijas ceļā varot

secināt, ka atkarībā no faktiskās situācijas iespējama attiecīgās

būves renovācija vai rekonstrukcija. Lai Būvniecības likuma

ietvaros varētu veikt darbības ar šādiem ēkas pamatiem, vienīgais

risinājums esot sagatavot dokumentus, kas nepieciešami būves

renovācijai vai rekonstrukcijai, jo būvdarbi tiks veikti esošā

būvē (pamatos, kuri kā būve ir reģistrēti Valsts zemes dienesta

kadastra reģistrā).

Līdz ar to, pēc Saeimas ieskata, šajā gadījumā varētu apsvērt

jautājumu par Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punkta

"c" apakšpunkta piemērošanu konkrētajai situācijai,

proti, vērtēt, vai iespējama būves renovācija vai rekonstrukcija

atbilstoši Aizsargjoslu likuma regulējumam.

Saeima norāda, ka lietā skartais tiesību jautājums būtu

risināms, apstrīdēto normu pienācīgi interpretējot. Pieteikuma

iesniedzējai esot iespēja interpretēt piemērojamo tiesību normu

un tajā lietotos jēdzienus, lai, novērtējot konkrētās lietas

faktiskos apstākļus, nonāktu pie taisnīga un lietderīga

risinājuma.

Atsaucoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

6. punktu, Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo tajā skartais

tiesību jautājums risināms tiesību normu interpretācijas

ceļā.

Satversmes tiesā 2014. gada 4. decembrī saņemts Saeimas

viedoklis, un tajā Saeima norāda, ka uztur savu lūgumu par

tiesvedības izbeigšanu lietā.